Sākumā apelsīni tiek savākti, tad nogādāti objektā, kur no organiskām vielām ražo elektrību. Tur, apelsīniem rūgstot, iegūst metānu, kuru izmanto ģeneratoru darbināšanai. Derīga gan ir tikai augļa sula.
Kauliņus un mizu izmanto organiskā mēslojuma ražošanai lauksaimniecības zemēm un dārziem.
Izmēģinājuma rezultāti liecina, ka viena tonna apelsīnu var saražot līdz 50 kilovatstundām elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai vienu dienu apgādātu piecas mājas.
Saražotā enerģija pašlaik tiek izmantota pilsētas ūdens attīrīšanas iekārtas darbināšanai, bet nākotnē plānots apelsīnus izmantot arī videi draudzīgu transporta līdzekļu nodrošināšanai.
Seviljas zaļā revolūcija asociējas ar oranžām krāsām. Ap šo laiku parasti Andalūzijas reģiona galvaspilsēta pārvēršas par sava veida Eiropas apelsīnu galvaspilsētu, jo Seviljas ielās ir pilns ar apelsīnu kokiem.
Daļa augļu nav ēdami, jo tiem ir izteikti rūgta garša. Tie savulaik ievesti no dienvidaustrumu Āzijas un uzturā tos lieto reti.
Kopumā pilsētā šādu apelsīnu koku ir vairāk nekā 50 tūkstoši. Daļu no rūgtajiem augļiem eksportē uz Lielbritāniju, kur no tiem gatavo marmelādi. Atlikums bieži nonāk pilsētas ielās, kur augļi vienkārši sapūst.
“Tas ir viens no kokiem, kas vislabāk raksturo šo pilsētu un piesaista tūristus. Galvenokārt pavasarī, kad apelsīnu ziedi smaržo, pilsētā ierodas daudz cilvēku. Bet, kad augļi nokrīt zemē, tie rada daudzas problēmas pilsoņiem,” sacīja Seviljas pilsētas domes pārstāvis Deivids Gevara.
“Mēs sapratām, ka šis rūgtais apelsīns, kas līdz šim novērtēts tikai Lielbritānijā, kur no tā ražo marmelādi, var tikt izmantots arī enerģijas ražošanai. Tas ir tiešām interesanti,” atzina Seviljas mērs Huans Espadass.
