“Ka uz numura stāv, mednieks nedrīkst sasmaržoties, jāuzvedas klusu, telefonus arī nevar lietot,” vilku medību procesu atklāj Aldis Belinskis no Rēzeknes novada Rogovkas. Viņš ir mednieks ar 24 gadu stāžu un kopumā pēdējos gados piedalījies vairāk nekā 20 vilku medībās. Aldis novērojis, ka pierobežā vilku ir kļuvis vairāk, savukārt citu meža zvēru skaits ir samazinājies. “Pērn izšāvām visus vilkus, bet pusgada laikā atkal vismaz četri ir redzēti. Bija 7-8 vietējie vilki un arī kaimiņu vilkus apšāvām,” stāsta Belinskis.
To, ka vilku skaits austrumu pierobežā kļūst lielāks, atzīsts arī Valsts meža dienests. Tam par iemeslu tiek minēts Āfrikas cūku mēris Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Tur šī slimība iznīcinājusi gandrīz visu mežacūku populāciju, tāpēc vilki dodas medīt uz Latviju. Taču arī Latvijas pierobežā cūku mēra dēļ mežacūku palicis pavisam maz. Tāpēc no plēsēju uzbrukumiem pirmie cieš citi meža zvēri.
“No sešiem pērn nomedītajiem pieaugušajiem aļņiem nebija neviena, kuram nebūtu saplēsti pakaļkāju muskuļi. Tas liecina par to, ka visi viņi cietuši no vilku uzbrukuma,” atklāj Austrumlatgales virsmežniecības virsmežzinis Euģēnijs Upenieks.
Pieaudzis vilku uzbrukumu skaits arī mājdzīvniekiem: aitām, teļiem, suņiem. Lai pārtrauktu vilku uzbrukumus mājlopiem, medniekiem šogad visā valsts teritorijā atļauts nomedīt 250 vilkus. Medību inženieris Aivars Lukša stāsta, ka pēdējo triju gadu laikā Austrumlatgales virsmežniecības teritorijā nomedīto vilku skaits palielinājies - nomedīti 76 vilki.
Vairāki uzrunātie mednieki bažīgi skatās uz Krievijas-Latvijas robežas topošā žoga izbūvi, kas varētu ietekmēt dzīvnieku migrāciju. “Žogs ir uzcelts kādu kilometru garš, un atstarpe ir 100 metri. Tas zvēru kustību jau tagad traucē, domāju, ka nekas labs no tā nebūs. Vismaz tas attiecas uz pierobežas medniekiem,” viedokli pauž mednieks Aldis Belinskis.
Tomēr, kā zina teikt Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes pārstāvis Igors Geršebeks, pašlaik pie jau uzbūvētā žoga uz austrumu robežās meža zvēri nav novēroti:
“Dzīvnieku takas vienmēr ir bijušas, bet pašlaik nav ticis novērots, ka būtu dzīvnieku nostaigātas vietas tieši pie nožogojuma.”
Pilnībā uzbūvējot žogu uz austrumu robežas, tas būs vien 90 kilometrus garš un vienlaidus nenosegs visu robežu pilnībā, un dzīvnieku migrāciju iespējams ietekmēs vien sākuma periodā.
“Žoga izbūvei, iespējams, būs kāda nozīme tikai pirmajā gadā. Dzīvnieks ir dzīvnieks, un es domāju, ka laika gaitā meža zvēri pieradīs un pa šiem koridoriem izveidos jaunas takas. Pārvietošanās varbūt tiks aizkavēta vienu vai divus gadus, bet vēlāk vienalga šī dzīvnieku migrācija notiks, un būtisku palielinājumu vai samazinājumu vilku populācijai šis žogs nedos,” skaidro Austrumlatgales virsmežniecības virsmežzinis Euģēnijs Upenieks.
Vilku medību sezona sākusies jau jūlija vidū un ilgs līdz atļautā dzīvnieku skaita nomedīšanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam.
