Šobrīd Latvijā nodokli dažāda lieluma plastmasas maisiem rēķina pēc to masas. Ja nodokļa aprēķinu veiktu pēc EK ieteikuma, viena maisiņa cena jau šogad augtu par desmit centiem.
Vides eksperts Jānis Brizga, kurš vides aizsardzības organizācijā „Zaļā brīvība” analizēja vides nodokli Latvijā, atzīst, ka problēma nav nodokļa aprēķinā. „Tā problēma ir, ka daudzi no tirgotājiem šos plastmasas maisiņus ieskaita pie citiem polimēriem kā citus iepakojumus un nemaksā dabas resursa nodokli, respektīvi, maksā brīvprātīgajām atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, kurās viņi iesaistījušies – „Zaļajam punktam”, „Zaļajai jostai” un citām organizācijām,” saka Brizga.
Viņš uzsver, ka šādā gadījumā nav nozīmes, kāda noteikta nodokļa likme. Risinājums būtu mainīt dabas resursa nodokļa likumu un neļaut tirgotājiem izvairīties no nodokļa nomaksas.
„Tāpēc svarīgāk ir nevis koncentrēties uz likmi, bet noteikt, ka gala patērētājs jeb pircējs veikalā pie kases tiešām maksā un redz arī savā čekā šo nodokli vai maksu par to maisiņu,” norāda Brizga.
„Tas psiholoģiski vairāk ietekmēs neizvēlēties tos maisiņus, nekā kaut kāds nodoklis, kas paslēpts veikalu izcenojumos, kas ir attiecībā uz visām citām precēm,” pauž vides eksperts.
EK ieteikto desmit centu vietā šobrīd likme vienam dažāda izmēra plastmasas maisiņam augs ne vairāk par pieciem centiem.
Iedzīvotājiem ir dažādi paradumi plastmasas maisiņu izmantošanā vai tieši otrādi – neizmantošanā. „Es lietoju plastmasas maisiņus, jo esmu aizmāršīga un bieži vien auduma vai citas maisiņa alternatīvas aizmirstu mājās. Bet, manuprāt, tā problēma rodas nevis pašu maisiņu tirgošanā, bet cilvēkos, kas viņus nešķiro un izmet nepareizās vietās,” norāda sieviete.
„Es nezinu, mani tas īsti neietekmē. Es pārsvarā ņemu maisiņus no mājām, man daudz maisiņu sakrājušies. Cenu kāpšana maisiņiem, man liekas, varētu ietekmēt pircēju domāšanu. Nu, paņem kaut kādu kasti varbūt līdzi,” teica vīrietis.
„Mani ietekmē tādā ziņā, ka es izmantoju tos plastmasas maisiņus, kas atrodas pie augļiem. Katrus augļus es lieku savā maisiņā. Bet, ja runa ir par lielajiem maisiem, tad es izmantoju papīra maisiņus, ko var iegādāties „Rimi” veikalā,” saka vēl kāda sieviete.
Paši lielveikali novērojuši, ka pircēji joprojām vairāk iegādājas plastmasas maisiņus, tāpēc pret tiem sākuši savu cīņu. Ražošanas procesā maisiņiem tiek pievienotas vielas, kas vidē ļauj tiem ātrāk sadalīties, kā arī tiek izstrādātas viltības pie veikalu kasēm, stāsta „Rimi Latvija” pārstāve Inga Bite.
„Šobrīd, lai netieši mudinātu pircējus izvēlēties videi draudzīgu materiālu, papīra maisiņus mēs novietojam ērtāk,” stāsta Bite. „Mums ir speciāli noteikumi, kas parāda, kā tiem jābūt, lai brīdī, kad cilvēks izvēlas, kā iepakot savus pirkumus, viņam pirmā un ērtākā izvēle būtu šis videi draudzīgais papīra maisiņš,” pauž Bite.
Salīdzinot ar citiem produktu iepakojumiem, piemēram, papīra un auduma maisiem vai kartona kastēm, plastmasas maisiņš gan joprojām ir lētākais produktu iepakojums. Plānots, ka likuma grozījumus Saeimā pieņems šī gada otrajā pusē. Kaut pagaidām pircēji izmaiņas plastmasas maisiņu cenā nejutīs, iespējams, jau nākamgad tirgotāji būs spiesti to cenas palielināt.
