Vidēji Latvijas piekrastē atrodamas 203 atkritumu vienības katros 100 pludmales metros, kas ir otrs augstākais rādītājs piecu gadu laikā. Organizācija apsekoja 38 speciāli izvēlētas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
Monitoringa veikšanas vietās galvenokārt tika atrasti dažāda lieluma plastmasas gabali un maisiņi, pārtikas iepakojumi no papīra, plastmasas pudeļu vāciņi un korķi, izsmēķi, plastmasas virves, plastmasas ēdienu trauki, dažāda veida un izmēra papīri un kartoni
Pēc datu apkopošanas kampaņas “Mana jūra” organizatori ir izveidojuši tīrāko un netīrāko pludmaļu topus. Tīro pludmaļu sarakstā ievietojamas tās pludmales, kurās atkritumu vienību skaits 100 metru teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai nepārsniedz simtu. Savukārt par netīrām uzskatāmas pludmales, kurās šis skaits pārsniedz divus simtus.
Tīrākās pludmales 2016.gadā:
- Abragciems
- Gaujas pludmale
- Pūrciems
- Veczemju klintis
- Ziemupe
- Miķeļtornis
- Mērsrags
- Staldzene
Netīrākās pludmales 2016.gadā
- Daugavgrīva
- Engure
- Saulkrasti
- Vecāķi
- Majori
- Robeža
- Apšuciems
- Papes bāka
- Jūrkalne
- Jaunķemeri
- Bernāti
- Zvejniekciems
- Kolka
- Salacgrīva
Pludmalēs daudz izsmēķu
“Šosezon arvien redzamāka, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, kļūst izsmēķu problēma. Jāņem vērā, ka skaitļos reģistrēts izsmēķu daudzums tikai no 10 metru zonas kopējā 100 metru monitoringa laukumā. Tāpat arī, vērtējot datus, jāņem vērā, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, peldvietās un pludmalē smēķēt ir aizliegts, līdz ar to izsmēķu skaits parāda arī ierobežojumu ignorēšanu un kontroles trūkumu,” stāsta “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme.
Vairāku pludmaļu tīrība piecu gadu laikā ir pasliktinājusies.
Tā tas ir noticis pludmalēs Rucavas novadā, Nīcas novadā, Liepājā, Ventspils novadā un Saulkrastu novadā. Ventspils novadā un Carnikavas novadā situācija ir uzlabojusies, savukārt Rojas novadā, Mērsraga novadā un Limbažu novadā tā ir vērtējama kā stabila. Pārējās pludmalēs situācija ir mainīga, bez skaidras attīstības virzības pozitīvā vai negatīvā virzienā.
Ulme uzsver, ka daudzās vietās pludmaļu apsaimniekošana nav samērota ar pludmales noslodzi, un tas rada situācijas pasliktināšanos.
Risinājums - depozīta sistēma plastmasas materiāliem
Lai pludmales kļūtu tīrākās ne tikai dažās pašvaldībās, bet visā piekrastē, svarīgi ir strādāt vairākos līmeņos – valsts, pašvaldības un individuālā līmenī, uzskata Ulme.
Pirmkārt, valsts līmenī jāievieš depozīta sistēma plastmasas, stikla un alumīnija tarai. Otrkārt, jāpalielina dabas resursu nodoklis plastmasas materiāliem, it īpaši vienreiz lietojamiem traukiem un iepakojumam. Treškārt, vides izglītība ir nepieciešama gan valsts institūciju darbiniekiem, gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan visiem pārējiem, uzskaita Jānis Ulme.
Pašvaldības un pludmales apsaimniekotāji ir atbildīgi par to, lai pludmalēs tiktu izveidota tāda infrastruktūra un pludmales apsaimniekošanas režīms, kas ir atbilstošs tās noslodzei. Kā viens no instrumentiem pareizas noslodzes plānošanai ir labās prakses pārņemšana, piemēram, Zilā karoga peldvietu ierīkošana. Arī sabiedrību nepieciešams iesaistīt piekrastes aizsardzībā.
“Savukārt, ja runājam par individuālo līmeni, to, ko var darīt ikviens no mums, tad pats pirmais un vienkāršākais ir - atpūšoties pludmalē, aiz sevis atstāt tikai pēdu nospiedumu,” atzīst Ulme.
Pērn Abragciema pludmale arī tika atzīta par tīrāko, bet par piesārņotāko - Tūjas pludmale.
