DAP informēja, ka par saviem novērojumiem var ziņot vietnē, kur var arī iegūt plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā. Ziņot var arī mobilajā lietotnē.
DAP informēja, ka saskaņā ar statistiku kopš vietnes izveidošanas pērnā gada maijā līdz šī gada 24. augustam par novērotajām invazīvo sugu atradnēm Latvijā ir saņemti 2722 ziņojumi, kas
jau šobrīd ir pārsniedzis 2021. gadā saņemto ziņojumu skaitu (802) vairāk nekā trīs reizes.
Par invazīvajiem augiem saņemti visvairāk ziņojumu (2024) – pārliecinoši pirmajā vietā ir Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi (633), kam seko Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis (247) un vārpainā korinte Amelanchier spicata (144).
Iesniegtos novērojumus izskata un pārbauda DAP sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks", un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".
Par invazīvajiem dzīvniekiem saņemti 698 ieraksti, visvairāk iedzīvotāji ziņojuši par Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris (239) un melngalvas mīkstgliemezi Krynickillus melanocephalus (66).
DAP projekta "LIFE-IP LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska skaidroja, ka svešzemju invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Tās ir agresīva rakstura, bieži spēcīgākas par vietējām sugām un izjauc dabisko līdzsvaru, tāpēc izdzīvošana vietējām sugām, kurām ir svarīgas ekosistēmas funkcijas, ir apdraudēta.
"Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski šo sugu efektīvai pārvaldībai,"
viņa skaidroja.
Iegūtie dati tiek arī izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.
