Šogad Latgalē atklāti pieci jauni pilskalni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šogad Latgalē, lielākoties pateicoties vēstures entuziastiem un arī jaunākajām tehnoloģijām, atklāti pieci jauni pilskalni, kas viena gada griezumā ir ievērojams skaits. Kopumā Latvijā ir aptuveni 480 apzinātu pilskalnu, un liela daļa no tiem atrodas tieši Latgalē, tomēr vēstures izzinātāji uzskata, ka joprojām pastāv iespēja atklāt aizvien jaunus vēstures lieciniekus. Taču bažas rada tas, ka liela daļa pilskalnu nav sakopti un praktiski ir nepieejami interesentiem vai tūristiem, to saglabāšana vai uzturēšana lielākoties ir uz vietējo pašvaldību un īpašnieku pleciem.

Šogad Latgalē atklāti pieci jauni pilskalni
00:00 / 05:11
Lejuplādēt

Dagdas novada Andrupenes pagasts. Pa mazu meža vēstures entuziasts un biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns ved rādīt šogad jaunatklāto pilskalnu. Ceļam pārkritis koks, tāpēc jāturpina iet kājām. Līdz pilskalnam ceļš ved pa brikšņainu un kalnainu meža apvidu.

Pirms diviem gadiem vien pāris kilometra attālumā šeit atklāts arī otrs pilskalns, Aleksandrs Lubāns saka tas neesot neparasti, jo pilskalni Latgalē nereti esot bijuši pa pāriem. Tomēr atrast Beitānu pilskalnu neesot bijis viegli, jo te ir visai pauguraina apkārtne. Mūsdienās atrast pilskalnus palīdz ne vien senākas kartes un apraksti, bet arī mūsdienu tehnoloģijas

“Ir speciāla programma, kur datorā izskanēta teritorijas virsma, kura parāda visus reljefa paaugstinājumus un pazeminājumus,” saka Aleksandrs Lubāns.

Tajā pašā laikā, kā skaidro Aleksandrs Lubāns, kurš ar savas biedrības biedriem jau atklājuši vairākus līdz šim neapzinātus pilskalnus Latgalē, ir vairākas pazīmes, pēc kurām pilskalnu dabā var atpazīt.

“Protams, vaļņi, kas ir acīmredzami – terases, vaļņi. Tad jābūt izlīdzinātai plakanai vietai, tad vēl ir tāda pazīme – vietā, kur kurmis ir uzracis zemi, var parādīties kāda lauska. Vēl viena no pazīmēm ir nostāsti, ka tur kaut kas ir bijis. Arī zemes krāsai jābūt tumšai, jo tur ir ilgāku laiku dzīvojuši cilvēki, pelni bērti ar oglēm, līdz ar to smiltis ir iekrāsojušās. Vēl viena lieta, kas man ir pilskalnu indikators - kārpainais segliņš, šīs kociņš ir praktiski gandrīz uz katra Latgales pilskalna,” stāsta Aleksandrs Lubāns.

Latgalē lielākoties tieši ar šādu entuziastu iniciatīvu šogad atklāti pieci jauni pilskalni.

“Divi no tiem ir Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā Driģeņu pilskalns un Liepkalnu pilskalns, Aglonas novada Aglonas pagastā Viduku pilskalns, Feimaņu pagastā Rēzeknes novadā Dudaru pilskalns un Beitānu pilskalns Dagdas novada Andrupenes pagastā. Tās ir gan jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas un, protams, mums ir jāuzsver to, ka mums joprojām ir entuziasti, kuri ir ieinteresēti vēstures pētniecībā,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre.

“Pilskalns nav tikai vieta, kur ir kalns. Tā vairāk ir arī garīga vieta, un to vēstures nozīmi iedod cilvēki, kas dzīvo mūsdienās,” skaidro vēsturnieks, arheologs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts Juris Urtāns, kurš uzskata, ka šāds jaunatklāto pilskalnu skaits ir liels notikums.

“Nesen lasīju rakstu, ka divdesmitajos gados vienā gadā Ernesta Brastiņa ekspedīcijā Latgalē atklāja 20 pilskalnus, šogad ir tie pieci. Es domāju ka tas ir liels skaitlis, un kaut kas tāds nav noticis agrākos gados.”

Tajā pašā laikā Vilma Platpīre atgādina - par jebkuras senvietas atklāšanu jāinformē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, “ja atbildīgie speciālisti konstatē, ka šī vieta patiešām ir vai nu pilskalns vai senkapi, vai viduslaiku kapsēta, tad šim objektam tiek noteikts jaunatklāta objekta statuss un uz to darbojas tie paši likumi, kuri darbojas uz valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem.”

Zemes īpašniekam šajā gadījumā ir iespēja pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, tomēr, kā uzsver Vilma Platpīre, būtiskākais ir apzināties šīs vietas vērtību.

Vēstures entuziasts Aleksandrs Lubāns uzskata - pilskalnu apzināšana sniedz arī lielu ieguldījumu nacionālās pašapziņas uzturēšanā, tāpat arheoloģiskais mantojums ir lieta, ar ko Latvija var būt interesanta arī citu valstu tūristu acīs. Tomēr šobrīd lielākā daļa no Latvijas turpat vai 480 pilskalniem nav sakopti, tie ir aizauguši un nepieejami tūristiem vai interesentiem, trūkst arī norāžu, kuru izveidošanai būtu jāparedz valsts līdzekļi.

Ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārziņā šobrīd ir pilskalnu aizsardzība un saglabāšana, tad, kā norāda inspekcija, šo Latvijas senākās vēstures liecinieku sakopšana un attīstīšana par tūrisma objektiem lielākoties ir pašvaldību un pašu īpašnieku atbildība un iniciatīva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti