Rīgas Zooloģiskā dārza terārija vadītājs Arkādijs Popovs stāsta, kā atšķiramas Latvijā sastopamās čūskas: "Zalktim pie galvas ir baltas, rozīgas, vai dzeltenīgas austiņas. To krāsa mainās atkarībā no vides, kur čūska dzīvo. Odzei noteikti redzēsim zigzaga rakstu uz muguras. Indīgajai čūskai galva ir izteiktāk atdalīta no kakla. Savukārt gludenā čūska sarkanīgā krāsā ir līdzīga zalktim, bet šī čūska ir tik reti sastopama, ka gadā ir aptuveni trīs reizes, kad tiek ieraudzīta."
Foto: LTV raidījums "Vides fakti"
Cilvēku un čūsku ceļi mēdz krustoties. Ja noticis negadījums un čūska iekodusi, tad svarīgi ir apgulties, nomierināties un koduma vietu pacelt uz augšu, turēt nekustīgu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola koduma gadījumā iesaka domāt, ka tā ir bijusi indīgā čūska, rīkoties piesardzīgi un zvanīt ātrajai palīdzībai 113:
"Katru gadu izbraucam apmēram uz 60 izsaukumiem, kur ir aizdomas, ka ir kodušas čūskas, šogad ir bijuši pirmie astoņi gadījumi."
Ja gribam pasargāt sevi no čūsku kodumiem, tad mežā nepieciešami gumijas zābaki un, redzot rāpuli, likt tam mieru.
Visas Latvijā sastopamās čūskas ir labas peldētājas, un tām piemīt arī alpīnisma īpašības.
"Viņas patiešām kāpj un pietiekoši augstu, it sevišķi pavasarī, kad zeme ir auksta. Pamatā čūskas kāpj mazās priedītes, 50 centimetru vai metra augstumā, bet ja tādas nav, tad ir bērzi vai citi krūmi, kuri ir zaraini, žuburaini. Čūskas var uzkāpt pat divu metru augstumā, kur sildīties, tāpēc kādreiz ziņo, ka no koka nokritusi čūska," raidījumam "Vides fakti" stāsta zooloģiskā dārza pārstāvis Popovs.
Foto: LTV raidījuma "Vides fakti" žurnālists Kristaps Puriņš
Tomēr biežāk tās var redzēt nevis acu augstumā, bet gan uz zemes, ja netīšām tiek uzkāpts tai virsū. Tad tiek dabūts pretī. Odzei, no kuras visvairāk ir jāuzmanās, nav jēga mums lieki kost, jo tad tā būtu tikai indes šķērdēšana, kas nepieciešama čuskas maltītes sagādāšanai.
Bet daži paši prot sev radīt problēmas, sīkāk stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāve Vītola: "Gadījums, ko varu pieminēt, bijis attālāk no meža. Vīrieši alkohola reibumā pamanījuši čūsku, nolēmuši, ka čūsku varētu nosist un ļaunprātīgi situši to. Pēc tam, domājot, ka čūska ir nosista, ir gribēts to pamest tālāk un, pieliecoties pie čūskas, tā iekodusi rokā."
Visas čūsku sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, tātad aizsargājamas.
Bet pastāv iespēja, ka pie mums savvaļā varētu iemitināties kāda jauna čūsku suga. Popovs raidījumam pieļauj, ka Latvijā varētu būt kaut kādi zalkšveidīgie no Krievijas puses, piemēram, Tālajiem Austrumiem, jo tur mīt diezgan radniecīgas sugas: "Ziemas tur ir bargas, pat bargākas kā mums. Ja būtu sugas pāris, tad varbūt varētu arī pavairoties."
Latvijas klimats var būt piemērots daudzām čūsku sugām, bet nevajadzētu kādam gudriniekam tās ievest. Ikviena vasarā ievestā čūska karsto sezonu šeit varētu izdzīvot. Diemžēl, ir cilvēki, kas ievestās čūskas ir pametuši mežā, piemēram, pitonu Ādažu poligonā.
