Ārpus Rīgas

ESF atbalstītā projekta „Kurzeme visiem” ieviešana notiek gausi

Ārpus Rīgas

Jēkabpilī plāno iekārtot suņu pastaigu laukumu un dzīvnieku kapsētu

Šogad fiksēti jau četri vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem

Šogad fiksēti jau četri vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Gada sākumā bijuši jau četri vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem. Tie ir salīdzinoši neparasti gadījumi, jo vilki aitās dodas ap rudeni. Vilki vidēji saplosot ap 100 lopu zemnieku saimniecībās, taču tā ir tikai tā daļa gadījumu, par ko Meža dienests saņem informāciju. Latvijas Aitu audzētāju asociācija aicina visus zemniekus vienmēr ziņot par savvaļas dzīvnieku uzbrukumiem, lai iegūtu datus un varētu lēst gan zaudējumus, gan aizsardzības pasākumu izmaksas.

Pirmie vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem parasti parādās ap vasaras beigām un rudenī, bet šogad bijuši jau četri. Pērn kopumā Valsts meža dienestā ziņots par 14 vilku uzbrukumiem ganāmpulkiem, kur kopumā nokostas 72 un savainotas ap 30 aitas. Līdzīgi citos gados vilki vidēji saplosot ap 100 lopu zemnieku saimniecībās, taču tā ir tikai tā daļa gadījumu, par ko dienests saņem informāciju, stāsta medību daļas vadītājs Valters Lūsis:

''Parasti karstākais uzbrukumu laiks ir augusts un septembris, oktobris, kad ganāmpulki būtu vairāk jāuzrauga. Bet tagad mēs esam saskārušies, ka šogad vilki aitām uzbrukuši jau martā. Taču dzīvnieku turēšana šajā periodā saimniecībās arī vairs nav klasiski kūtīs, jo tie ganāmpulki tiek brīvāk turēti arī ārā, kad kļūst jau mazliet siltāks. Tāpēc arī tie pirmie uzbrukumi ātrāk ir bijuši.''

Patlaban Meža dienests var arī lemt par papildu medību atļaujām ārpus noteiktās nomedījamo vilku kvotas konkrētā vietā, ja aitkopis ziņo un mednieki konstatē lielus zaudējumus saimniecībā.

Tādi gadījumi ir reti, un, ja arī medības galu galā tiek organizētas, tad vilks, kas saimniecībai uzbrucis, nekad arī nav ticis atrasts. Lūsis papildina, ka efektīvākas ir pašu zemnieku rūpes aitu nosargāšanā, proti, ir jābūvē augsti žogi, jāliek elektriskie gani, jānodrošina sargsuņi un jāievieš brīdinošie signāli aplokos. Patlaban zemnieki to dara kūtri lielo izmaksu dēļ.

''Tā ir arī politiska izšķīršanās – vai mēs gribam žogus, vai mēs gribam dzīvot zaļi, kur ir aita, cilvēks un vilks vienuviet. Tad tam cilvēkam, kurš tādēļ cieš zaudējumus, sabiedrība kaut kādu daļu kompensē, bet arī tam ir jābūt saprātīgos apmēros. Lai nebūtu situācijas, kad kāds speciāli audzē aitas, lai vilki saplosa un valsts kompensē, tā arī nevar,'' spriež Lūsis.

Latvijas Aitu audzētāju asociācijas vadītājs Dmitrijs Bortņikovs arī secina, ka cilvēki joprojām bieži neziņo par uzbrukumiem aitām. Tas savukārt svarīgi, lai iegūtu datus un nozare varētu tos iesniegt Zemkopības ministrijai sarunās par kādu atbalstu žogu izbūvē. Šobrīd ar atbalstu to varot izdarīt tikai caur Eiropas attīstības projektiem, kuros vidējām un mazām saimniecībām ir sarežģīti pieteikties, jo nevar uzrādīt prasītos izaugsmes rādītājus. Aitkopis atzīst, ka

arī pati nozare daļēji vainīga pie esošās situācijas, jo zemnieki nav bijuši aktīvi, lai šo jautājumu risinātu, nav arī lēsts, kādi ir zaudējumi par nokostu aitu un vidējas ganāmpulka nosargāšanas izmaksas.

''Mums saimniecībā bija viens vilku uzbrukums pirms pieciem gadiem, un katru rudeni tagad gaidām ar lielām bažām. Tiesa, žogus sākām būvēt pagājušā gadā, un dzīvnieki nav nākuši, bet mūsu kaimiņam šogad vilks bija saimniecībā un noplosija aitas. Jā, viņam nebija arī nekādu aizsardzības pasākumu. Taču es domāju, ja mēs valstiski nolemjam, ka mums vajag vilkus, bet mums, zemniekiem, savukārt, vajag aitas, tad kā izdarīt tā, lai vilks paēdis un aita dzīva – es nezinu. Preventīvie pasākumi ir ļoti dārgi – žogam jābūt ļoti augstam, augšā vēlama dzeloņstieple un žogam vēl jābūt labi ieraktam zemē. Tāpēc es domāju, ja gribam sargāt kādu dzīvnieku sugu un neļaut to nomedīt, tad pretī no valdības ir jābūt kādai palīdzībai, lai saimniecību varam nosargāt,'' savu viedokli izsaka Bortņikovs.

Patlaban valstī reģistrēts vairāk nekā 100 tūkstoš aitu. Mežzinātnes institūta ''Silava'' zoologs Jānis Ozoliņš vērtē, ka vilku uzbrukumu lopiem būs arvien vairāk, jo aitkopības nozare krietni attīstās pēdējos gados:

''Jāsaprot tas, ka sugu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība kopumā mūsdienās ir prioritāte un tas, ka mums valstī vienlaikus jāattīsta ienākumu iespējas un lauku reģionu attīstība, arī ir prioritāte. Tam ir jāiet roku rokā. Te ir divas lietas – ir jāskaidro aitu īpašniekiem, ka bez tiem preventīvajiem pasākumiem nevarēs – vilku nevar iemācīt vienkārši neēst aitas. Savukārt organizatoriski, ja tas tagad nav šīs nozares atbalstā paredzēts, tad kaut kas tajos nosacījumos jāmaina un valstij tas būtu jānodrošina (gan ne 100%).''

Konstatējot vilku vai citu savvaļas dzīvnieku uzbrukumu, zemniekus aicina ziņot Valsts meža dienestā vai pašvaldību mednieku nodaļās, lai tomēr iegūtu pilnvērtīgus datus par zaudējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti