Vidēji katrā piektajā nelaimes gadījumā cilvēkam iekodusi vienīgā indīgā čūska Latvijā – odze, taču pēdējos gados palīdzību izdevies sniegt ikvienam, tāpēc letālu gadījumu par laimi nav. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi lēš, ka daudz vairāk nelaimes gadījumu gaidāmi vasaras otrajā pusē, kad sāksies ogu un sēņu sezona.
Ja iekodusi indīgā odze, koduma vieta strauji pietūkst, tā iekrāsojas sarkani zilganā krāsā, papildus cilvēkam var rasties elpošanas un sirdsdarbības traucējumi.
Izsaukumus pie cilvēkiem, kuriem iekodusi čūska, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi šogad saņēmuši jau divpadsmit reizes. Visbiežāk uz mežiem vai pļavām, kur vāktas puķes. Dienesta statistika rāda, ka ik gadu vidēji vien katrs piektais bijis indīgās odzes kodums. Sāp arī glodenes vai zalkša kodumi, taču cilvēks ne vienmēr var zināt, kāda čūska viņam iekodusi, tāpēc mediķi atgādina, ka pretsāpju medikamentus pirms nogādāšanas slimnīcā lietot nedrīkst, jo gadījumā, ja organismā ielaista inde, var sākties alerģiska pretreakcija, kā sekas var būt arī letālas, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.
“Pirmais, ja ir čūskas kodums, tātad zvans Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 113. Tālāk cilvēku nomierināt, teikt, ka ātrā palīdzība ir izsaukta, mēģināt viņu noguldīt, lai pēc iespējas ātrāk būtu ķermeņa nekustīgums un tādā veidā sagaidīt ātro palīdzību. Tas ir viss, kas jāatceras,” stāsta Vītola.
Reizumis gan mediķi saskaras ar gadījumiem, kad līdzcilvēki paši cietušajam steiguši palīgā, nereti nodarot lielu kaitējumu. Jau vairākus gadus ārsti neiesaka lietot žņaugu vai censties indi izsūkt. Esot arī gadījumi, kad cilvēki koduma vietu piededzina vai iegriež tajā ar nazi. Mediķi atgādina, ka šādi rīkoties nedrīkst, jo papildu darbības vien palīdz indei straujāk izplatīties organismā.
“Žņaugu nemaz nav tik vienkārši pareizi uzlikt. Otrkārt, ne vienmēr mums ir, no kā šo žņaugu pagatavot. Kas ir galvenais? Pat uzliekot žņaugu pareizi, ja tā ir bijusi indīga čūska, tad, noņemot šo žņaugu, inde var strauji izplatīties organismā. Tāpat ir arī ar tiem uzskatiem, ka to var izsūkt. Indi izsūkt nevarēs. Tā jau ir sākusi savu ceļu, ja tā būs indīgā čūska. Iedomāsimies, kā ir, kad pēc kādas injekcijas mums ievada medikamentu, tāpat, ja ir ievadīts medikaments, izsūkt viņu nav iespējams, tāpēc tāpat ir ar šo indi, kas ievadīta,” skaidro Vītola.
Lai gan vairums čūsku mājo tieši mežos un pļavās, tās ik gadu pamanās ielīst arī cilvēku apdzīvotās teritorijās. Rāpuļi īpaši iecienījuši privātmāju mazdārziņus, malkas šķūnīšus, tostarp tās pamanās ielīst arī daudzdzīvokļu namos. Katru gadu čūskas iznest un nogādāt atpakaļ mežā steidz ugunsdzēsēji un glābēji.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste stāsta, ka “katru gadu, iestājoties siltākam laikam, ugunsdzēsēju glābēji saņem iedzīvotāju satrauktu iedzīvotāju zvanus par to, ka viņu istabās, mājās ir ieklīdušas čūskas, un tad ugunsdzēsēju glābēji dodas palīgā”.
“Šogad izsaukumi ir bijuši gan no Latgales puses, gan no Zemgales puses – Dobele, Daugavpils. Tās situācijas pamatā ir vienādas, tātad iedzīvotāji savā dzīvoklī, mājā vai kāpņu telpā ir ieraudzījuši čūsku, un, nezinot, ko ar viņu darīt, vai baidoties šim dzīvniekam pieskarties, sauc glābējus, kuri čūsku noķer un aizved līdz tuvākajam mežam, kur palaiž brīvībā,” klāts Gribuste.
Čūskas, sastopoties ar cilvēku, nav agresīvas, tās labprāt vairās no jebkādas saskarsmes. Rāpuļu un abinieku pētnieks, lektors Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē Andris Čeirāns iesaka tajās vietās, kurās varētu sastapt čūskas, uzvesties skaļi un staigāt smagnējiem soļiem. Šiem rāpuļiem ir labi attīstīta dzirde, tāpēc, liekot manīt par savu klātbūtni, paši varam tos aizbaidīt.
“Protams, ja jūs vairāk lāčosiet pa mežu, tad ir mazāk iespēja, ka gadīsies sastapties ar čūsku, bet īstenībā vienkārši labākais veids ir skatīties zem kājām un neiet pa mežu sandalēs un īsās biksēs,” iesaka Čeirāns.
Čūskas ir aktīvas līdz pat vēlam rudenim. Latvijā kopumā sastopamas trīs čūsku sugas, no tām indīga ir vien odze, kuru var atpazīt pēc tai mugurpusē raksturīgās zigzagveida līnijas. Vidēji gada laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem 55 izsaukumus pie cilvēkiem, kuriem iekodusi čūska.
