Līdz šim vienotajā mājas dzīvnieku datu bāzē lielākoties reģistrēti izstāžu suņi vai tie, kas vesti uz ārvalstīm. Suņu reģistrācija varētu krietni mazināt ilgos saimnieku meklējumus no mājām noklīdušiem dzīvniekiem. Tāpat suņu īpašnieki, iespējams, retāk dzīvniekus izmetīs uz ielas, jo būs izsekojami. Taču dzīvnieku patversmju ieskatā rezultāts atkarīgs no tā, vai un cik stingri to kontrolēs un piemērs sodus.
Patversmē „Dzīvnieka draugs” vismaz 70% suņu ir bijis saimnieks, taču nav nekādu datu, kā to izsekot.
Nereģistrētu dzīvnieku problēma pastāv daudzus gadus, un tas ir viens no iemesliem lielajam patversmes dzīvnieku skaitam.
Reģistrēta jeb ar mikročipu iezīmēta suņa saimnieku iespējams atrast desmit minūšu laikā.
„Nereģistrētie citreiz paliek pie mums nedēļu, citreiz divas, mēnesi, kamēr satiekas informācija un saimnieki viņu atrod, un citreiz arī neatrod. Tieši tas pats par gadījumiem, ja notiek kāda cietsirdība pret dzīvniekiem. Šobrīd nav iespējams kvalitatīvi veikt izmeklēšanu, un var saprast arī policiju, jo nav nekādu iespēju juridiski pierādīt saistību starp dzīvnieku un viņa īpašnieku. Ja dzīvnieks ir reģistrēts datubāzē, tad tur ir norādīts viņa īpašnieks un nav jautājumu,” skaidro patversmes pārstāve Laura Karnīte.
Lauksaimniecības datu centrā suņus reģistrēt iespējams jau kopš 2011.gada, un patlaban jau tie suņi, kas piedalās izstādēs vai kurus uz laiku izved ārpus valsts, ir fiksēti datubāzē – kopumā 14 tūkstoši suņu. Nākamgad visiem suņu īpašniekiem, kas nebūs reģistrējuši savus mīluļus, varētu nākties maksāt naudas sodus.
Zemkopības ministrijā izstrādātie noteikumi paredz, ka suņu īpašniekiem līdz nākamā gada jūlijam suns, kas līdz šim datumam būs sasniedzis sešu mēnešu vecumu, jāapzīmē un jāreģistrē vienotajā mājas dzīvnieku datubāzē.
„Šie noteikumi jau labu laiku ir spēkā, bet mums šiem noteikumiem nebija pretī sods Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai šo jomu sakārtotu, attiecīgi veikti grozījumi un ielikta norma, ka par dzīvnieku nereģistrēšanu var piemērot sodu – no septiņiem līdz 200 eiro fiziskajām personām. To kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests veterinārās uzraudzības objektos un pašvaldību policija sabiedriskās kārtības uzturēšanas kontrolē,” stāsta Zemkopības ministrijas veterinārā un pārtikas departamenta speciāliste Inga Kronenberga.
Tāpat sodi, iespējams, varētu mazināt arī to saimnieku skaitu, kas suni paņēmuši, bet kādu iemeslu dēļ atsakās no tā, izmetot uz ielas vai piesienot pie kāda koka.
Līdz ar obligāto reģistrēšanu šie saimnieki būs vienkārši uzmeklējami.
Tiesa gan svarīgi, lai sodus nereģistrēto suņu saimniekiem patiešām piemērotu arī praksē, uzsvēra Karnīte.
„Diemžēl zinām, ka mums ir sods par nevakcinēšanu pret trakumsērgu, ir Rīgas pilsētas pašvaldības noteiktie sodi par nodevas nemaksāšanu un tamlīdzīgām lietām. Bet mēs labi zinām – ne viena, ne otra no šīm sistēmām īsti labi nestrādā. Nu es ceru, ka ar reģistrāciju varbūt ar savādāk. Valstij būtu jādomā, ka, piemēram, pašvaldības policistiem varbūt jābūt pašiem čipu lasītājiem vai jābūt sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, veterinārajām klīnikām, kurām ir šie čipu lasītāji," saka Karnīte.
Dzīvniekiem mikročipus ievada vetārsti, kas uz vietas var arī reģistrēt datu bāzē. Valsts gan procedūru neapmaksā. Savukārt, ja dzīvnieks jau čipēts, bet nav reģistrēts, pats saimnieks to var darīt Lauksaimniecības datu centrā, vietējā pašvaldībā vai izmantojot "latvija.lv" elektronisko pakalpojumu.
