Smailā stiklene izraudzīta par 2021. gada sēni

Latvijas Mikologu biedrība par ''Gada sēni 2021'' ir izvēlējusies smailo stikleni (Hygrocybe conica), vēstīts biedrības mājaslapā. Tā ir Latvijā visbiežāk sastopamā un visvieglāk atšķiramā stikleņu suga.

Smailās stiklenes cepurītes krāsa variē no dzeltenīgas līdz oranžai un pat izteikti sarkanai. Tomēr ir kāda pazīme, pēc kuras smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām – šai sugai un arī tās varietātēm augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē.

Stiklenes aug zālainās vietās: pļavās – gan sausās, gan mitrās; ganībās, pilsētu zālienos, arī mežos un zāļu purvos.

Sugas raksturīgās iezīmes

•             Cepurīte: 2-6 cm plata, koniska, ar smailu pauguru, mitrā laikā lipīga, sausa – zīdaini spīdīga, dzeltena, oranža līdz sarkana.

•             Lapiņas: retas, vaskainas, brīvas vai kātiņam pieaugušas.

•             Kātiņš: slaids, cilindrisks, nav gļotains, dzeltens līdz oranžs.

•             Mīkstums: melnējošs, ar neizteiktu garšu un smaržu.

•             Biotopi: zālainās vietās – pļavās, ganībās, ceļmalās, zālienos.

•             Augšanas periods Latvijā: vasarā un rudenī, visbiežāk augustā, septembrī.

•             Ēdamība: neēdama.

 Daudzās Eiropas valstīs stiklenes ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstos – gan atsevišķas sugas, gan visa ģints. Tās ir vecu, tradicionāli apsaimniekotu, daļēji dabisku zālāju indikatorsuga.

 Galvenie draudi tām ir biotopu izzušana un to kvalitātes samazināšanās, zemes izmantošanas izmaiņas un tās piesārņojums ar slāpekli. Mūsdienu lauksaimniecības metodes – intensifikācija, lielāka mēslošanas līdzekļu un/vai pesticīdu lietošana, uzaršana – tās visas nelabvēlīgi ietekmē daudzu vērtīgos dabiskos zālājos augošu sēņu sugu populācijas.

Stiklenes ir ļoti skaistas, tās piesaista dabas vērotāju uzmanību.

Jāņem vērā, ka neviena no stiklenēm nav nopietni ņemama kā ēdamā sēne.

Stiklenes sugu vismaz daļā gadījumu var noteikt arī pēc makroskopiskajām pazīmēm bez mikroskopēšanas.

 Latvijā šobrīd ir zināmas 20 stikleņu sugas, bet Ziemeļvalstīs – kopumā ap 50. Gandrīz visas tās varētu būt sastopamas arī Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt