Skujās atrodamas vērtīgas vielas cilvēka organismam – vajag tikai tās dabūt iekšā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vieni no senākajiem joprojām uz Zemes mītošajiem sēklaugiem – skujkoki –, kā zināms, ir mūžzaļi, tiesa, ar dažiem izņēmumiem. To lapas jeb skujas dzīvo gadiem, turklāt ir tik cieši saistītas ar zariem, ka, pat atmirušas, ilgu laiku nenobirst. Skujās netrūkst daudzveidīgu bioloģiski aktīvo vielu, kas spēj negatīvi iedarboties uz dažādiem mikroorganismiem un pat vīrusiem. Tādējādi skujas var pozitīvi ietekmēt cilvēka organismu.

Dzīvas būdamas, tās spēj ļoti veiksmīgi pretoties nelabvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem, jo segtas ar biezu apvalku. Skujās dislocētie koka elpošanas orgāni (tā saucamās atvārsnītes) ir pielāgoti sekmīgai funkcionēšanai pat stindzinošā salā.

Siltajā sezonā cilvēki var dažādus savam organismam vajadzīgus labumus dāsni uzņemt, ēdot svaigus zaļumus, augļus un dārzeņus. Bet ziemā, lai sarūpētu nepieciešamās vērtīgās vielas, var nākties krietni pacensties. Visvienkāršāk tās, manuprāt, dabūt, pievēršot uzmanību tieši skujkokiem.

Jā, jo cilvēkiem un arī citiem kustoņiem vērtīgas vielas skujās atrodamas allaž – arī ziemā.

Daudzviet pasaulē tautas medicīnā skujas tiek izmantotas biežāk nekā vairākuma citu ārstniecības augu daļas (iespējams, tāpēc, ka ir relatīvi viegli iegūstamas). Arī mūsu zemes mežos netrūkst skujkoku. Tie ir dažādu sugu pārstāvji. Ir pa kādai īvei, vietām aug kadiķi, taču nomācošā vairākumā, protams, – egles un priedes. Tātad mēs Latvijā varam atļauties sevi bez grūtībām dziedināt gan ar egles, gan ar priedes skujām, gan ar abu šo sugu koku skujām reizē. Egļu un priežu skuju bioķīmiskais sastāvs ir savstarpēji ļoti līdzīgs, tomēr zināmas atšķirības pastāv, tāpēc arī pragmatiski vēlamāk ir lietot abu sugu koku skujas vienkopus.

Tiesa, nolemjot sākt dziedniecību, jāpatur prātā: ir ļaudis, kuriem noteikti vajadzētu atteikties no skuju dāsnas lietošanas. To iekšķīga izmantošana kontrindicēta grūtniecēm, kā arī ar izteiktu sirds mazspēju vai ar akūtu hepatītu, kā arī ar nieru slimībām sirgstošiem cilvēkiem.

No medicīniskā skatu punkta raugoties, skujas ir cilvēkam profilaktiski un dziednieciski viena no vērtīgākajām koka daļām.

Skujās praktiski jebkurā laikā ir pieejamas svaigas izejvielas. Svaigas – jā, taču ne vienmēr un ne visur vienādas. Vielu sastāvs un daudzums skujās var būt atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Skuju ķīmisko sastāvu spēj būtiski iespaidot arī koku augšanas vietas augsnes ķīmiskais sastāvs, tās mitrums. Nozīme turklāt ir attiecīgo skuju vecumam, to atrašanās augstumam virs zemes, apēnojumam, novietojumam pret debespusēm. Zināma ietekme ir arī sezonai, tomēr  vienu un to pašu skuju ķīmiskais sastāvs visu gadu saglabājas salīdzinoši maz mainīgs.

Adatveidīgajām lapām ir daudz reālu pozitīvu īpašību, kurām piemīt labdabīgi stimulējoša ietekme uz ne vienu vien cilvēka organisma funkciju un arī profilaktiska ietekme uz dažādām slimībām. Skujām piemīt antioksidējoša iedarbība, spēja attīrīt cilvēka organismu, regulēt un stimulēt vielmaiņas procesus tajā, normalizēt iekšējo orgānu darbību, reģenerēt audus.

No skujām pagatavoti dziednieciski līdzekļi uzlabo cilvēka kuņģa zarnu trakta darbību, normalizē aknu, tāpat urīnceļu funkcionēšanu, tiem ir pozitīva iedarbība uz sirds asinsrites sistēmu. Ar skuju preparātiem esot dziedināma artroze, podagra, reimatisms, angīna, astma, bronhīts, plaušu tuberkuloze, ar tiem varot tikt apturēta pirmās stadijas audzēju attīstība.

Skujas satur daudz hlorofila, kas attīra asinis, fitoncīdus (tie nomāc patogēnās baktērijas, zināmā mērā veicinot  radionukleīdu un smago metālu izdalīšanos no cilvēka organisma). Skujās esošie polifenoli stiprina asinsvadu sieniņas, palēnina šūnu novecošanos, bet poliprenoli stiprina šūnu membrānas, aktivizē atjaunošanos un pretdarbojas brīvajiem radikāļiem. Skujās ir tanīni – vielas, kas normalizē kuņģa zarnu trakta sekrēciju, ir fitoestrogēni, kas zināmā mērā spēj aizstāt trūkstošus estrogēnus sieviešu organismā.

Skujās atrodami vitamīni. Tās satur visu plašo ūdenī šķīstošo vitamīnu kompleksu. Relatīvi ļoti daudz ir C vitamīna.

No nelielās taukos šķīstošo vitamīnu grupas skujās itin krietni pārstāvēts K vitamīns, konstatēts arī E vitamīns. Skujās gandrīz tikpat, cik burkānos, atrodas A vitamīna provitamīni – karotīni.

Skujkoku "adatiņās" atrasti daudzi cilvēka organismam svarīgi makroelementi un mikroelementi. Tās satur arī neaizvietojamās aminoskābes, ēteriskās eļļas, sveķvielas, rūgtvielas, miecvielas, alkaloīdus, olbaltumvielas, cukurus (gan glikozi, gan fruktozi, gan saharozi) un citas vielas.

 Skujas var ievākt jebkurā gada laikā, tomēr dziednieciski visiedarbīgākās esot aukstajā sezonā sarūpētās.

No skujām iekšķīgai lietošanai tiek gatavoti gan uzlējumi ar alkoholu, gan sīrupi, bet visbiežāk karstie vai aukstie ekstraktu dzērieni. Te gan jāņem vērā, ka iegūt ārstēšanai un profilaksei daudzmaz vērtīgu izvilkumu no fiziski neapstrādātām skujām, tās vienkārši mērcējot aukstā ūdenī, ir praktiski neiespējami to blīvās, biezās kutikulas dēļ. Tāpēc, lai infūzija pilnvērtīgi izdotos, uz neapstrādātām skujām vēlamāk iedarboties ar verdošu ūdeni, kas šķīdina apvalku. Tomēr arī karsta ūdens izmantošanai ir kāds būtiskāks trūkums, proti, augstas temperatūras ietekmē iet bojā virkne skujās esošo vērtīgo vielu.

Daļu no šīm vērtīgajām vielām var saudzēt, gatavojot svaigi smalcinātu skuju ekstraktu aukstā ūdenī, bet – atkal sliktums! –, tādējādi izdosies iegūt tikai ūdenī šķīstošās sastāvdaļas. Ko darīt? Jāizvēlas. Ja izvēlaties auksto izvilkumu, tā gatavošanas laikā, lai panāktu vērtīgo vielu labāku izdalīšanos no skujām, vēlams šķidrumam nedaudz piepilināt citronu vai dzērveņu sulu. Ja sulas nav, var pievienot citronskābi, der arī citronu sīrups vai cidoniju sīrups. Garšas uzlabošanai izvilkumu var atšķaidīt ar medu. Pēc tam jāļauj dzērienam neilgu laiciņu ievilkties. 

Skuju ekstraktu nav ieteicams gatavot lielā daudzumā, jo uzglabājot (īpaši siltumā) tas pakāpeniski zaudē vērtīgās īpašības.

Ja cilvēks grib saņemt skuju labumus, bet nevēlas tērēt laiku, gatavojot izvilkumu, viņš var, pastaigājoties mežā, ik pa laikam vienkārši noplūkt un pakošļāt kādu priedes vai egles skujiņu. Tās mantas mums pagaidām netrūkst.

Sākot skuju košļāšanas procesu vai to dzērienu lietošanu, pirmajos "piegājienos" gan vajadzētu pasekot līdzi organisma reakcijai, jo uz kādu no daudzajām vielām var būt alerģija. 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti