Dienas ziņas

Solidaritātes akcijas arī Krievijā un Lietuvā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Noslēgusies ikgadējā ziemeļu gulbju gredzenošana

Skrundā apgredzenoti šogad pēdējie ziemeļu gulbji

Lai vairāk izpētītu ziemeļu gulbjus un izsekotu šo putnu gaitām, ik gadu notiek to gredzenošana. Šonedēļ tā noslēgusies Skrundas zivju dīķos. Latvija joprojām Eiropā ir līdere ziemeļu gulbju gredzenošanā un šogad pavisam apgredzenoti 83 graciozie skaistuļi.

Ziemeļu gulbju gredzenošanai Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko pošas reizi gadā, kad vasara sliecas uz otru pusi, jo tad uz spalvu maiņu pulcējas vēl neligzdojošie ziemeļu gulbji un kādu mēnesi tos vieglāk noķert un apgredzenot. Latvijā pamatā šādas vietas ir četras, galvenokārt Kurzemē – Kaltene, Sātiņi, Skrundas zivju dīķi un Nagļi Rēzeknes pusē. Ziemeļu gulbji sākti gredzenot 2003. gadā, arī Skrundā.

Ik gadu šai procesā talkā nāk arī brīvprātīgie, tostarp,  Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes galvenais inspektors Jānis Sprugevics. “Es izmantoju savas profesionālās iemaņas laivas vadīšanā, lai palīdzētu noķert gulbjus, kas nav krastā,” viņš norādīja.

Trešo reizi te ir arī itālis Alessandro Di Marcio, kurš nu jau pāris gadus dzīvo Latvijā. Viņš ir veterinārmedicīnas doktors un zinātniskais konsultants: “Katru reizi, izmantojot iespēju te ierasties, tas ir brīdis, kad baudīt dabu, kas šeit ir apbrīnojama. Šādu vietu nav Itālijā. Te darbojoties, es vairāk izzinu šos putnus.”

Šai reizē izdevies noķert 11 gulbjus, bet vienam jāpārbauda jau pirms četriem gadiem uzliktais gredzens. Vispirms katrs gulbis tiek pie spilgta gredzena ap kaklu, lai to varētu viegli nolasīt. Ikdienas dzīvē tas putnam netraucē.

Tad katrs gulbis tiek svērts, mērītas spalvas, pleznas, galva un knābis, noteikts vecums un dzimums, tad apgredzenota arī kāja. Tas viss palīdz putnu izpētē.

Vēl pērnā gadsimta 80. gados ziemeļu gulbji Latvijā bija sastopami galvenokārt tikai cauri ceļojot. Tagad te ligzdo ne mazāk kā 400 pāru. Lai arī Latvijā nav lielākais šo putnu skaits, tā Eiropā ir līdere ziemeļu gulbju apgredzenošanā, šogad tie ir 83 baltie skaistuļi.

Ziemeļu gulbju gredzenošanā joprojām ir daudz brīvprātīgā darba, uzsver Dmitrijs Boiko. Daļu finansē Latvijas Dabas muzejs, Latvijas gulbju izpētes biedrībā var ziedot šim mērķim, līdzekļi tiek vākti arī dažādās akcijās, piemēram, cilvēki var kļūt par kāda savvaļas gulbja krustvecāku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti