Vispirms sunim vai kaķim tiek veikta ausu apskate. Pēc tam sākas pati procedūra – pievieno vadiņus, pa kuriem tiek nodoti skaņas impulsi. Tests ir mazliet sāpīgs, tāpēc dzīvniekam tiek doti nomierinoši līdzekļi vai anestēzija.
Monitorā speciālists redz, kas notiek abās ausīs pēc skaņas signāla. Tā var secināt, vai skaņa nonāk līdz dzirdes nervam un smadzenēm. Veselam, dzirdīgam mīlulim visas līnijas būs līkumainas, savukārt taisna līnija nozīmē tikai vienu – suns vai kaķis ir kurls.
Parasti iedzimtas dzirdes problēmas rodas dzīvniekiem ar gaišu apmatojumu vienu ausi kurls suns vai kaķis mēdz turēt galvu šķībi, vai to purināt un zilām acīm.
Tas liecina par melanīna trūkumu organismā.
Lai gan pigments var trūkt jebkuras šķirnes vai bezšķirnes pārstāvim, īpaši jāuzmanās dalmāciešu, maltiešu, bulterjeru un franču buldogu saimniekiem. Kaķu vidū riskam pakļauti siāmieši, balinēzieši, birmieši un Turcijas Angoras kaķi. Tomēr specifiskus dzirdes traucējumus saimniekam pamanīt ir sarežģīti.
Ja ir aizdomas, ka mīlulis varētu būt kurls, pavērojiet viņa uzvedību. Ar , kā arī agresīvi reaģēt, ja tam pieskaras no muguras. Turklāt kaķis ņaudēs skaļāk nekā parasti. Šīs pazīmes var liecināt par dzirdes traucējumiem. Precīzu diagnozi gan noteiks tikai veterinārārsts.