Pavasaris šogad ieradās ātrāk kā tam pienāktos, tomēr ritēja tas nesteidzīgi, brīžiem piebremzēdams, iekavējot daudzus dabas procesus..un tad, kad beidzot dabai bija jāuzplaukst pienāca šī gadsimta aukstākā vasara.
"Šajā gadsimtā tā diezgan droši var teik, ka ir aukstākā. Tā ilgu laiku sacentās ar 2004.gada vasaru, kas arī bija auksta, bet toreiz augusts izrādījās silts. Arī šoreiz augusts bija siltākais mēnesis, lai gan parasti jūlijs ir siltākais. Temperatūra bija tikai 0,2 grādus virs klimatiskās normas. Vidējā temperatūra dažos Latvijas reģionos austrumos pat nebija 15 grādi - pat varētu pārspīlēti neadaudz teikt, ka vasara šajos reģionos nav bijusi, jo vidējai diennakts temperatūrai ir jābūt 15 grādi, lai teiktu, ka tā ir vasara Latvijā," stāsta laika prognožu pētnieks Toms Bricis.
Par gada viskarstāko mēnesi Latvijā oficiāli pasludināts jūlijs. Šogad tas neattaisnoja savu titulu. Jūlijā visus pārsteidza salnas – temperatūra zāles augstumā mēneša sākumā pamanījās noslīdēt pat zem nulles un tas ietkemējis atsevišķu augu attīstības procesus.
"Savvaļas augiem tādas nelielas temperatūras svārstības novirze no vidējā neko daudz nenozīmē. Ja mēs skatāmies uz kultūraugiem, tad iespējams, ka kaut kādi kultūraugi, kas ir cēlušies siltākos reģionos, viņiem varētu būt samazināta gan augšana gan raža," norāda profesors Ģederts Ieviņš, Latvijas Universitātes augu fizioloģijas katedras vadītājs.
Jūlija siltajā nogalē atkal un atkal varējām pārliecināties: visur – kukaiņi. Kukaiņi agrāk vai vēlāk ik vasaru atgādina, ka viņi ir dominējošā dzīvnieku klase uz Zemes. Kukaiņi, nevis cilvēki! Vasaras otrā puse ir ne vien seškājaino dzīvnieku - kukaiņu, bet arī astoņkājaino kustoņu - zirnekļu un ērču - laiks.
"Interesanti bija tas šovasar, ka bija mazāk odu un mušu attiecīgajā laikā – tas varētu nākt vienam otram zīdītājam pat par labu, jo mazuļu zīdīšanas laikā zīdītājiem, kas nedzīvo alās, odi un mušas ļoti traucē un nevar pienācīgi pabarot, mamma pazīdīt mazuļus, jo, piemēram, mazajiem lūsēniem, vilcēniem lielu daļu mirstības mazuļu pirmajās nedēļās saista tieši ar odu un dunduru uzbrukumiem, ka nespēj pienācīgi pabarot," atklāj zoologs Jānis Ozoliņš.
Vēsā vasaras sākuma dēļ šogad vēlāk, nekā citus gadus, sākās daudzu augu dīgšana, plaukšana un ziedēšana.
"Man pašam uzdavināja tropu pupu sēklas šopavasar – faktiski šīs pupas vispār neauga garumā, es viņas iestādīju jūnija sākumā un faktiski līdz jūlija vidum tur nekas nebija paaudzies, tad beigu beigās augusta pašās beigās izspieda pāris ziediņus. Tas nozīmē, ka vietējie augi ir pielāgojušies diezgan labi tādām temperatūras izmaiņām +/-10 grādu diapozonā, un nekas traģisks tur nenotiek," uzskata Ģederts Ieviņš.
"Temperatūra ir tā kā zināmā mērā resurss, kuram jābūt ir kaut kādā noteiktā optimālā daudzumā. Ņemot vērā šo aukstumu, no dienvidu sugām varētu būt kāda, kas vispār nav uzziedējusi, kam ir vajadzīgas temperatūru summas virs 20 grādiem vismaz nedēļu, divas, savukārt reizēm, kad ir pārāk silts, piemēram, rudenī šī pati atvasara, tad atkal ir pretējā parādība – var novērot tādu augu ziedēšanu, kas zied pavasarī," viņš stāsta.
Neskatoties uz ražas aizkavēšanos, dzīvās radības negrasās badoties. Katrs kaut ko ēd, un iespējams aukstā vasara būs palīdzējusi daudziem pārziemot.
"Ja mums pašiem šī gada vasara likās tāda ne visai, tad es domāju, ka dzīvnieki to atšķirību diezgan maz pamanīja. Viņiem varētu patikt tas, ka vasara tagad ir ieilgusi, jo faktiski veģetācija ir aizkavējusies par vairākām nedēļām un ir pietiekoši daudz gan svaigu lapu, dzinumu, zālītes līdz pašam rudenim," norāda zoologs Jānis Ozoliņš.
"Tas, ka vasara iestājās arī drusku par vēlu, tad arī dzīvniekiem tas neko daudz netraucēja, jo personīgi pēc maniem novērojumiem lielo pārnbadžu – aļņu, lielo staltbriežu stirnu teliņi bija piedzimuši parastajā laikā. Arī lapsēni, āpsēni, jenotsunēni – visi bija tajā pašā laikā kā parasti un arī barības viņiem gana daudz. Ļoti nozīmīga ir tieši vasaras otra puse, kad ir ogas, āboli, jo liela daļa mūsu plēsēju: lapsas, jenotsuņi, caunas arī lāči ir lieli ābolu gardēži, un āboli rudens sezonā ir ļoti nozīmīgi tāpat kā arī visas mežaogas," viņš atklāj dabas norises.
Meža velšu vācējiem produktu netrūkst. Jau līdz ar vasaras nogali iestājās sēņu laiks. Sākumā gan grozos dominēja vien gailenes, pēc tam arī zemestauki, nu jau mežos atrodams pilns ēdamo rudens sēņu komplekts.
"Nupat sēnes ir sākušas augt, jau otro nedēļu ir ļoti daudz dažādas sēnes. Rudeņos sēnes aug arī pēc salnām, un ziemā, ja ir kāds atkušņa periods, tā kā aukstums noteikti nebūs šajā gadījumā tas, ka viņām patraucē augt," par sēnēm pastāsta mikoloģe Inita Dāniele.
"Sēnēm it kā ir vajadzīgs siltums un mitrums, kaut kādās proporcijās, un bieži vien, ja ir arī pārāk karsts sēnes neaug, ja ir pārāk mitrs – atkal neaug tā kā tur ir ļoti daudz faktori kopā," viņa iezīmē sarežģīto un brīnumaino ainu.
Tātad sēnēm aukstais laiks būtiski nekaitē. Uz rudens pusi daļa savvaļas peļveidīgo grauzēju pārceļas uz dzīvi cilvēku mājokļos. Lai ziemas dzīve būtu drošāka, mazie grauzēji naktīs stiepj uz ziemotuvēm arī barības rezerves, savukārt vāveres gan savus krājumus izvēlas noglabāt tur pat mežā, kādā drošā spraugā.
Šobrīd dzīvnieki vāc riekstus, sēnes, uzkrāj tauku kārtu, un ne velti – tuvojas taču ziema.
