Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) informēja, ka kūdras resursi jeb organiskās augsnes ir viena no lielākajām oglekļa krātuvēm. Tā kā Latvija ir ar kūdras resursiem bagāta valsts, arī emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm ir lielas. Organiskajām augsnēm ir būtiska loma kopējā emisiju inventarizācijā Latvijā – tās ir lielākais emisiju avots zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā.
Šobrīd SEG emisiju aprēķināšanai Latvija izmanto starptautiskos emisiju faktorus, kas neatbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Tā rezultātā emisijas no organiskajām augsnēm tiek pārvērtētas, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldē. Projektā “LIFE REstore” veikti SEG emisiju mērījumi 42 vietās visā Latvijas teritorijā divu gadu periodā. Mērījumus veic igauņu uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
CO2 mērījumi
Pētījuma pirmā gada rezultāti uzrāda, ka augsnes oglekļa dioksīda (CO2) emisijas projektā apskatītajiem zemes izmantošanas veidiem ir līdz pat divām reizēm mazākas, salīdzinot ar pašreiz izmantotajiem pieņēmumiem nacionālajā SEG inventarizācijā.
Tomēr šie rezultāti ir provizoriski. Turklāt esot jāņem vērā, ka aizvadītais gads bijis nokrišņiem neierasti bagāts, kas var atstāt ietekmi uz rezultātiem, jo liels augsnes mitrums samazina oglekļa dioksīda emisijas.
Lielākais emisiju avots ir kūdras augsnes, kuras kultivē kā aramzemes vai kā ilggadīgos zālājus, kas sakrīt ar iepriekšējiem pieņēmumiem un zināšanām no citu valstu un zinātnieku pieredzes. Mazākās emisijas ir mežos uz kūdras augsnēm. Kaut arī organisko vielu sadalīšanās meža augsnē ir samērā strauja, to ienese augsnē caur koku saknēm, lapām, skujām un zemsedzes veģetāciju spēj kompensēt organisko vielu sadalīšanos pēc nosusināšanas, un kopējā CO2 bilance ir tuva neitrālai.
Pirmie rezultāti uzrāda tendenci, ka
dzērveņu un melleņu plantāciju ierīkošana bijušajās kūdras izstrādes platībās samazina CO2 emisiju daudzumu.
Negaidīti lielas CO2 emisijas konstatētas no augstā un pārejas purva ekosistēmām. Emisiju daudzums no šīm ekosistēmām ir apmēram tāds pats kā kūdras izstrādes platībās un platībās, kur kūdras izstrāde pārtraukta un nekādi turpmāki apsaimniekošanas pasākumi nav veikti. Šādi rezultāti ir pretrunā ar literatūrā pieejamo informāciju. Tādēļ ir jāsagaida otrā gada rezultāti, lai izdarītu tālākus secinājumus saistībā ar konstatēto.
Metāna emisijas
Metāna emisiju mērījumi apstiprina iepriekšējos pieņēmumus – jo lielāks ir augsnes mitrums, jo lielākas ir emisijas.
Lielākais metāna emisiju avots ir dabīgās purvu ekosistēmas – augstie un pārejas purvi.
Salīdzinoši lielas metāna emisijas konstatētas arī platībās, kur kūdras ieguve ir pārtraukta un platības ir apaugušas ar zemsedzes veģetāciju, un platībās, kur atrodas ilggadīgie zālāji. Šajās platībās ir pasliktinājies nosusināšanas grāvju stāvoklis, tādēļ ir palielinātas metāna emisijas.
Pārējās platībās – mežos, ogu plantācijās, kūdras izstrādes platībās un platībās, kur kūdras izstrāde pārtraukta – metāna emisijas ir nenozīmīgas, skujkoku mežos pat konstatēta metāna piesaiste.
Varēs precīzāk aprēķināt emisijas
Pētījuma rezultāti ļaus turpmāk precīzāk aprēķināt emisijas, kas rodas, apsaimniekojot organiskās augsnes. “Tādējādi spēsim precīzāk novērtēt kūdras izstrādes, lauksaimniecības un mežsaimniecības lomu nacionālajā SEG bilancē. Tas ļaus ne tikai uzlabot aprēķinu precizitāti, bet arī sniegs zināšanas, kuras varēs izmantot efektīvākai organisko augšņu apsaimniekošanai, lai nākotnē mazinātu apsaimniekošanas rezultātā radušās SEG emisijas Latvijā, uzlabojot vai atvieglojot Latvijas iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus,” DAP izplatītajā paziņojumā skaidro institūta “Silava” pētnieks Ainārs Lupiķis.
To uzsver arī “LIFE REstore” projekta vadītājs Kaspars Pabērzs:
“Rezultātā mēs spēsim objektīvi prognozēt saimnieciskās darbības ietekmi uz SEG emisiju apjomu
un izvēlēties no klimata izmaiņu mazināšanas viedokļa efektīvākos risinājumus izstrādāto kūdras atradņu rekultivēšanai.”
Viņš arī norāda – Latvijā ir aptuveni 26 000 hektāru degradētu kūdrāju un vēl apmēram tikpat lielā teritorijā šobrīd notiek kūdras izstrāde, pēc kuras būs nepieciešams veikt degradēto teritoriju rekultivāciju. Tāpēc projekta rezultāti sniegšot ievērojamu valstisku pienesumu.
