Latvijas Universitātes entomologs Voldemārs Spuņģis norāda, ka ērču aktivitāte Latvijā patlaban ir izteikti garāka un tā ir jau pēdējo gadu tendence. Pats Spuņģis pērn pēdējo ērci konstatējis 30. decembrī.
"Agrāk ērci noķert oktobrī bija retums, bet tagad tā ir normāla parādība. Un arī sezonas sākums - pērn jau martā ļoti augsta ērču aktivitāte bija. Es pētu speciāli tieši ērces, man ir tāds speciāls deķītis, ko velk pa zemi, lai viņas savāktu dabā, un varu droši apgalvot, ka viss ērču periods ir krietni pagarinājies. Es domāju, tās jau ir klimata pārmaiņu sekas, un ērces nav vienīgās [kas uz tām reaģē]. Ērces ir aukstasiņu dzīvnieki, un, jo augstāka temperatūra, jo augstāka viņu dzīves aktivitāte," stāsta Spuņģis.
Vienlaikus kukaiņu pētnieks vērtē, ka varbūtība, ka cilvēkam mežā tieši šobrīd vēl var piesūkties ērce, gan ir maza. Cilvēkam var piesūkties trīs no Latvijas dabā sastopamām ērču sugām – divas ganību ērces un Latvijā salīdzinoši jauna suga ornamentētā pļavu ērce. Tās ķermenis ir brūns ar gaišāku neregulāru rakstu, un tā ir lielāka un ātrāka par parastajām ērcēm.
"Šobrīd ir bezsniega periods; kad uznāk plus 5 grādi, tad ērces ir aktīvas, bet, ja ir sniegs un pēkšņi uznāk tāda pati temperatūra, tad viņas netiek cauri sniega segai. Man ledusskapī patlaban vēl no pagājušā gada glabājas ērces saviem nolūkiem, un es paskatījos - pie plus trīs grādiem viņas lēnām kustas. Šodien es tās iznesu ārā pie plus pieciem grādiem, un viņas jau kustās straujāk. Tas nozīmē, ka pie šādas gaisa temperatūras viņas joprojām var kaut kur parāpties un gaidīt, kad nāks kāds upuris garām. Tāpat šodien saņēmu ziņu, ka uz suņa atrasta ērce," skaidro entomologs.
Slimību profilakses un kontroles centrs ziemā ērču monitoringu neveic, taču arī epidemioloģe Antra Bormane apstiprina, ka siltākās ziemās ir iespējama minimāla ērču aktivitāte, tāpēc, aktīvi atpūšoties dabā, jāatceras par profilakses pasākumiem arī šajos mēnešos.
"Mums pēdējā laikā daudz parādās ornamentētā ērce, no kuras varbūt vairāk jāuzmanās suņu īpašniekiem, jo vetārsti daudz runā par patogēnu suņiem, bet arī šīs ērces var pārnest visus tos pašus patogēnus, ko dara mums jau zināmās ērces. Un, tā kā ērces vēl atsevišķos gadījumos ir iespējams sastapt, tad, ejot dabā, ir jāuzmanās un jānodrošina, lai apģērbs ir pielāgots tā, lai ērce netiktu zem tā," stāsta Bormane.
Arī Latvijas Infektoloģijas centrā pēdējais konstatētais gadījums, kad pērn pacientam noņemta ērce, ir bijis neraksturīgi vēlu. Turklāt Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa norāda, ka pēdējos piecus gadus sezona arī krietni agrāk sākas.
"Pērn mēs pēdējo ērci uz izmeklēšanu pieņēmām 21. novembrī, kas arī nav raksturīgi tam, kā bija agrāk, tāpat ir bijuši gadi, kad pirmās ērces mums cilvēki atnes jau februārī. Gribu atgādināt, ka encefalītam labākā prevencija ir vakcinācija, kā arī jāpārbauda apģērbs pēc pastaigām mežā vai parkā. Tagad par ērču pārnestām slimībām vairs nevaram domāt tikai sezonas laikā, bet daba mums piespēlē savu izaicinājumu, un līdz ar to tagad visu gadu jābūt modriem gan pacientiem, gan mediķiem," stāsta Ažiņa.
Pieminētā ornamentētā pļavērce šogad izvēlēta arī par gada bezmugurkaulnieku. Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties izpētē un, pamanot pļavērci, to nofotografēt un fotoattēlu aizsūtīt biedrībai.
Ievāktās ērces var arī ielikt plastmasas aizspiežamos maisiņos un atsūtīt pa pastu parastā vēstulē uz LEB adresi. Svarīgi ir iegūt pašu ērci, lai noteiktu patogēnu klātbūtni tajā, skaidro entomologi.
