Šogad piedzīvojam rekordsiltu ziemu. Meteorologi uzskata, ka arī turpmāk sniega un sala, visticamāk, nebūs. Kā uz to reaģē augi un dzīvnieki? Vietām jau uzplaukušas pirmās sniegpulkstenītes un prīmulas. Atgriežas gājputni, kamēr citi tā arī nav aizlidojuši. Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus stāsta, ka putniem, kas paliek Latvijā pārziemot, šī ziema patīk, jo vieglāk pieejamas barības vielas. Turklāt bijušas samērā siltas naktis, līdz ar to mazāk putni gāja bojā nosalstot.
"Tiem, kas kaut kur migrē, lielākoties vienalga, kāda ir ziema Latvijā. Tomēr jāņem vērā, ka ir divas lielās gājputnu grupas: ir tā saucamie tālie migranti, kas ziemu pavada Āfrikā vai dažas sugas Indijā, un ir tuvie migranti, kas ziemu pavada Eiropā. Un tad šie putni aizceļo vai neaizceļo - reizēm atkarībā no laikapstākļiem.
Līdz ar to tādās ziemās kā šī nav nekāds brīnums Latvijā redzēt zosis, mājas strazdus, žubītes, arī vairāku sugu meža strazdus," stāsta Ķerus.
Ornitologs skaidro, ka tuvajiem migrantiem ir izdevīgāk nekur nelidot. Tad putns ir pirmais šeit un var aizņemt labāko teritoriju ligzdošanai. Turklāt ziema ir tas periods, kas kontrolē putnu populāciju. Tātad šogad pavasarī varētu būt daudz vairāk putnu. Līdz ar to arī tādi, kas var nodarīt postījumus lauksaimniekiem, piemēram, zosis. Ķerus uzsver, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē tos putnus, kas migrē uz Āfriku. Pirmkārt, tāpēc, ka ceļš turp un atpakaļ kļūst grūtāks, jo Sahāras tuksnesis izplešas.
"Un otrs ir – ziema ir tas laiks, kas regulē putnu populācijas. Un, ja tie putni, kas šeit pārziemo, paliek, tā teikt, neregulēti, tad, kad atlido putni no Āfrikas, viņiem varētu būt lielāka konkurence. Grūtāk atrast šeit piemērotas vietas ligzdošanai. Teiksim, lielā zīlīte, kas paliek šeit, ir samērā negants putns konkurencē ar citiem maziem putniem un var viņus arī noslaktēt. Piemēram, melno mušķērāju, kas atlido no Āfrikas un grib atrast kādu dobumu vai būrīti, kur šeit ligzdot," skaidro ornitologs.
Viena silta ziema gan būtiskas izmaiņas dabā nenesīs. Tomēr, ja šādi laikapstākļi ziemas mēnešos turpināsies, tad varētu nomainīties gan dažas augu, gan dzīvnieku sugas. Dabas pētnieks Vilnis Skuja stāsta, ka aukstās ziemās staltbrieži, mežacūkas un stirnas bieži savainojas. Ja ir dziļš sniegs, viņi nobeidzas, novājē, slimo, lauž un sagriež kājas. Šogad šie zvēri pavasari varētu sagaidīt labākā fiziskā stāvoklī.
"Arī tādam Latvijas aborigēnam kā alnim mazāk vajag tērēt apkurei.
Tas tāpat kā cilvēkiem - jo siltāks, jo mazāks procents no apēstā aiziet ķermeņa apsildīšanai. Un līdz ar to saglabājas tauku rezerves, un pavasari viņš sagaidīs labākā kondīcijā," saka Skuja.
Dabas pētnieks prognozē, ka, turpinoties siltām ziemām, Latvijas dabā varētu atgriezties dažādi kukaiņi, gliemji, krupji, kā arī fazāni. Un par fazāniem noteikti priecātos mednieki. Šiem putniem kritiskais punkts ir sniega segas biezums virs desmit centimetriem. Tad fazāni nespēj izrakties līdz zemei un iegūt barību. Dabas pētnieks gan nesteidz prognozēt, kādi zvēri Latviju varētu pamest.
"Tā dzīvnieku pasaule jau ir tāda, ka viņi pielāgojas klimatam. Un, ja viņi nevar pielāgoties, tad viņi mēģina aiziet. Bet es tiešām nevaru iedomāties tādu zvēru vai putnu, kuram varētu šāds klimats nākt par sliktu," norāda Skuja.
Augu valstī gan ir atrodamas sugas, kas, turpinoties siltām ziemām, Latviju pametīs. Tās būtu sugas, kas nāk no arktiskajām zonām, turpretī vietā nāks augi no dienvidiem. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza lakstaugu laboratorijas pētniece Inese Nāburga-Jermakova zina teikt, ka aukstums ziedēšanai nepieciešams Kaukāza sniegpulkstenītei un ziemeļu bērzam. Savukārt no siltāku zemju augiem Latvijā varētu ziedēt persiki un aprikozes.
"No dienvidiem pie mums nāks citas sugas. Mēs zinām, ka efejas ļoti bieži audzēja Kurzemē un te pie Daugavas. Bet tālāk uz ziemeļiem tās bija sastopamas retāk. Tagad viņas veiksmīgāk no dārziem pārnāks savvaļā.
Un lielāks prieks varētu būt apzaļumotājiem, ainavu arhitektiem un dārzniekiem. [Iedzīvosies] arī citas sugas, kas bija priekš mums eksotiskas, piemēram, kamēlijas,"
stāsta Nāburga-Jermakova.
Nevar tomēr izslēgt pēkšņa sala iespējamību februārī. Tas nestu lielus postījumus augu valstī. Tomēr, ja tas nenotiks, tad Latvijā sagaidāms krāšņs pavasaris.
