Latgale ir bagāta baznīcām un ūdeņiem, tieši tās ir arī sikspārņu dzīves apstākļiem piemērotākās vietas, stāsta sertificēts sikspārņu eksperts, Latvijas Universitātes profesors Gunārs Pētersons.
Rēzeknes novada Kaunatas pagasta jauniešu centrā “Buras” viņš bērniem un jauniešiem rāda izzinošu prezentāciju un videomateriālus par sikspārņiem visā Eiropā. Latvijā konstatētas 15 sikspārņu sugas, un līdz šim lielākais sikspārņu skaits – ap 1000 – saskaitīts Kaunatas apkārtnē.
“Tā suga, ar ko Latgale var lepoties, es domāju- Eiropas mērogā, tas ir dīķu naktssikspārnis, kas ir Eiropā īpaši aizsargājama suga,” stāsta Gunārs Pētersons
Sikspārņu nakts Rāznas Nacionālajā parkā notiek pirmo reizi un ir kā dāvana tā pastāvēšanas 10. jubilejā. Pasākumā par sikspārņiem lauzti stereotipi un izstāstīti būtiskākie fakti, piemēram, tas, ka sikspārnis ir vienīgais lidojošais zīdītājs.
Notika arī praktiska darbošanās radošajās darbnīcās. Iestājoties tumsai, dabas vērotāji devās uz Kaunatas katoļu baznīcas pagalmu. Tā kā sikspārņi lidojumā orientējas ar ultraskaņu, talkā noder ultraskaņas detektors.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Regīna Indriķe stāsta, ka sikspārnis jau droši vien cilvēku tā īpaši neuztvers un nelidos klāt, viņi vairāk būs orientēti uz odu vai kādu kukainīti centīsies noķert.
Lielākais bieds sikspārņiem ir gaisma.
“Tā ir jauna apzināta problēma Eiropā, ka baznīcas un citas kultūrvēsturiskās ēkas sāk apgaismot, arvien vairāk arī Latvijā. Un tas liek reizēm arī sikspārņiem pamest šīs baznīcas,” saka Gunārs Pētersons.
Sikspārņu eksperts atzīst, ka citviet Eiropā pasākumi, kas veltīti sikspārņu izziņai, notiek krietni biežāk nekā Latvijā. Tāpēc ir svarīgi, lai sikspārņu nakts kļūtu par tradicionālu notikumu Latgalē un rosinātu iedzīvotājus rūpēties par aizsargājamu sugu saglabāšanu.
