Pēcpusdiena

Kā izskaust iespējas izplatīt propagandu interneta vidē

Pēcpusdiena

Noslēdzas ES finansētā mežacūku medīšanas programma

Rīgā plānveidā ierobežos latvāņu izplatību

Siguldas pašvaldība: Latvāņu izplatības «ziedu laiki» ir pagājuši

Latvāņu izplatības ziedu laiki bija vēl pirms pieciem gadiem, taču tagad tie ir pagājuši. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda Siguldas novada pašvaldības Lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone.

Pēc viņas sacītā, latvāņu izplatība vismaz Siguldas novadā mazinās un tas notiek, pateicoties pašvaldības sāktajai cīņai pret šiem invazīvajiem augiem. Pašvaldība pret latvāņiem cīnās, tos vismaz četras reizes gadā pļaujot, lokāli smidzinot ar ķimikālijām, kas nekaitē citiem augiem, piemēram, smilgām.

"Pozitīvais ir tas, ka augu aizsardzības līdzekļi iedarbojas," atzina Eriksone, norādot, ka vēl pašvaldībā latvāņus pavasarī "dur ar lāpstu". Tas ir fiziski smags darbs, kas atmaksājas.

Vērtējot Siguldas pieredzi latvāņu iznīdēšanā, Eriksone norādīja, ka cīņā pret auga izplatību būtiski ir arī nepieļaut latvāņu ziedēšanu.

Eriksone piebilda, ka Siguldā ir daudz aktīvu zemes īpašnieku, kas paši iet un dara – cīnās pret latvāņu izplatību un savā pieredzē dalās ar citiem. "Tā situācija ir tāda – uzsāk viens, kaimiņš jau nevar atpalikt,” viņa norādīja.

Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Astra Garkāje atzīmēja, ka par zemes sakopšanu ir atbildīgs tās īpašnieks, un palīgā cīņā ar latvāņiem var nākt pašvaldība. "Pēc Siguldas piemēra var redzēt, ka šādiem pasākumiem ir rezultāts," noteica Garkāje.

Viņa norādīja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības iecerētā latvāņu pļaušana ir liels solis cīņā pret šī auga izplatību. Tiek lēsts, ka Rīgā latvānis izplatījies 13 hektāru lielā platībā, bet pa visu Latviju - nedaudz mazāk kā 11 000 hektāros.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldībā apstiprināts latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plāns četriem gadiem, kas paredz, ka katru gadu līdz 15.maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai prasītu to apkarošanu.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ik gadu no 1.jūnija līdz 30.septembrim apsekos šīs zemes. „Mēs privātīpašniekus brīdināsim un ieteiksim viņiem nedot sērgai iespēju izplatīties tālāk un izpļaut vai cīnīties ar to kādā citā veidā,” teica departamenta Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti