Teju 60 savvaļas zirgi mājo Lielupes palienes pļavās Jelgavā. Tuvākajās dienās gandrīz visām ķēvēm gaidāmi arī mazuļi. Kopš 2007.gada, kad pirmie kumeļi tika atgādāti uz Jelgavu no Nīderlandes, to skaits ir trīskāršojies. Pelēkie skaistuļi interesē gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Pār zirgu apdzīvoto salu Jelgavas pilsētas pašvaldība plāno būvēt tiltu un tuvākajā apkaimē attīstīt rūpniecību. Šāds projekts pilsētas attīstības plānošanas dokumentos ierakstīts jau sen un patlaban notiek sarunas par Eiropas atbalsta finansējumu, tilta vizuālā tēla veidošanu un to, kā šāda būvniecība varētu ietekmēt dabu un savvaļas zirgus.
Klusajās Lielupes palienes pļavās pavisam netālu no Jelgavas centra, kur ir liela rosība, ganās 58 savvaļas zirgi, kas šeit mājo jau kopš 2007.gada. Vairāk nekā 300 hektāru plašās pļavas ir dabas liegums. Pirmos 16 savvaļas zirgus šeit atveda pirms astoņiem gadiem no Nīderlandes. Par īstu savvaļu gan pļavu nenosauksi, jo pavisam tuvu gan automašīnu rūkoņa, gan daudzstāvu celtnes atgādina, ka esam pilsētas centrā.
Zirgu saimnieks Einārs Nordmanis ļauj zirgus arī paglaudīt un uzcienāt ar līdzpaņemtajiem burkāniem.
„Šī ziema kā kūrorts. Vienīgais nelāgais scenārijs bija tas, ka ilgi viena liela daļa pļavas palika zem ledus. Nācās tomēr, neskatoties uz maigo ziemu, piebarot. Viņiem vienkārši nebija ko ēst. Sala dēļ vispār neviens nav nomiris, vari pataustīt kāds viņam te ir kažoks - pilnīgi kā ziemeļbriedim. Ziemā viņš staigā apsnidzis ar sniegu un sniegs pat nekūst. Ļoti, ļoti silts kažoks. Tuvākie šo zirgu radinieki ir Jakutijas savvaļas zirgi, kuri pacieš arī mīnus 80 grādu temperatūru,” stāsta Einārs.
Kad esam uzcienājuši kumeļus, dodamies pie lielajiem ērzeļiem un ķēvēm. Gandrīz visas sieviešu kārtas pārstāves gaida mazuļus - tiem jādzimst tuvākajās dienās. Einārs rēķina, ka pulkam varētu pievienoties ap 20 jauni zirgi. Mazie kumeliņi raisa īpašu interesi gan vietējos jelgavniekos, gan ārvalstu tūristos. Zirgu īpašnieks stāsta, ka nevaldāmi savvaļas ērzeļi, gluži kā filmās rāda, gan nav:
„Patiesībā ļoti miermīlīgi un labestīgi dzīvnieki. Šeit tomēr pilsēta ir visapkārt un arī cilvēki nāk bieži. Viņi jau pie cilvēku klātbūtnes ir pieraduši. Viņi ir ļoti mierīgi, agresijas nav nekādas. Ja viņiem kaut kas nepatīk, tad pirmais, ko viņi dara - viņi mēģina izvairīties no problēmām. Ja viņiem kāds cilvēks nepatīk, viņi vienkārši iet prom. Vēl jau ir miera laiks, lai gan pirmās pazīmes jau ir redzamas - asinis sāk vārīties ērzeļiem sevišķi. Nu, līdz augusta mēnesim ērzeļi kaujas dienu un nakti. Jo varenāks ir ērzelis, jo vairāk rētu.”
Einārs pats sevi par zirgu vārdotāju nesauktu, kaut gan zirgus saprot no acu skata vien. Katru dienu ganāmpulks tiek pārskaitīts - tad vakarā vīrietis iznāk pļavā, nosvilpjas un visi zirgi pulcējas viņam apkārt. Arī Jauno gadu parasti sagaida kopā, skatās uguņošanu. Reiz, kad bijusi bargāka ziema, kāds ērzelis padzīvojis arī iekštelpās.
„Zirgu ar apsaldētu muguras nervu ir nācies nedēļu turēt mājās, virtuvē, kamēr atradu viņam piemērotāku vietu, kur dzīvot. Tas nebija viegli. Viņam bija problēmas ar pakaļkājām, viņš vienkārši krita gar zemi un necēlās kājās. Apmēram nedēļas laikā viņš atguvās, bet diemžēl tai laikā aizgāja bojā viņa māte. Tā bija ļoti grūta ziema,” atceras Einārs.
Latvijas Radio pērn ziņoja par Jelgavas pašvaldības ieceri būvēt Ziemeļu tiltu pār dabas liegumu. Pilsētas attīstības un plānošanas pārvaldes speciālists un domes deputāts Vilis Levčenoks stāsta, ka dome no ieceres nav atteikusies. Rādot karti, viņš arī atgādina, kāpēc tilta būvniecība pilsētai esot tik svarīga:
„Jūs redziet, ka patreiz Jelgavas pilsētā ir tikai viens tilts, kas savieno labo krastu ar kreiso krastu. Ja šeit ir kaut kāda avārija vai tamlīdzīgas problēmas, tad faktiski pilsētā iebraukt no Rīgas vai no otras puses uz Rīgu nevar. Šeit ir 315 hektāri rūpnieciskā zona. Tur varētu un vajadzētu attīstīt ražošanas uzņēmumus.”
Zirgu saimnieks Einārs pērn šo ieceri kritizēja. Tagad tikai pie izslēgta diktofona viņš stāsta, ka runāt par tilta būvniecību nevēlas. Zemes gabalam, kur viņš saimnieko, ik pa laikam mainījušies īpašnieki, un tagad tas pieder pašvaldībai, kas jau aktīvi strādā pie Ziemeļu tilta projekta.
„Patreiz notiek vides izpēte un skiču projektu izstrāde. Līdz ar to mēs jau esam ievadījuši sarunas ar Satiksmes ministriju par Eiropas līdzekļiem. Lai varētu par to plašāk runāt, mums jau ir jābūt kādai skicei, kādai izpētei,” skaidro Levčenoks.
Tilta projekts Jelgavas pilsētas plānošanā bijis iekļauts vēl pirms valsts neatkarības atjaunošanas. Pašreizējās skices un arī vides izvērtējums būs gatavs šī gada beigās, kad pašvaldība arī plāno veikt sabiedrisko apspriešanu. Einārs Nordmanis ar būvniecību samierinājies nav, taču pastāv iespējamība, ka kopā ar zirgiem nāksies pārcelties kur citur.
