Patversmē vispirms Jānis apciemo Tenoru, Baronu, Susuriņu, Lāčplēsi un citus kaķus. Mūziķis atklāj, ka arī pats nesen pieņēmis savā paspārnē divus kaķēnus.
Izrādās, Jānim mājās ir ne tikai divi kaķi, bet arī suns Roberts. Rūda tēvocis un Elzas, Miķeļa un Roberta saimnieks atzīst, ka apzināti sauc dzīvniekus cilvēku vārdos. Taču hierarhija saglabā stingru, jo tieši viņš – Jānis – kā saimnieks ir atbildīgs par dzīvnieka labsajūtu, mājvietu un iztikšanu.
Pēc Jāņa domām, no dzīvniekiem vajadzētu mācīties spēju priecāties par vienkāršām un ikdienišķām lietām, īpaši, ja ir kādas nepatikšanas darbā, kas patiesībā ir pašu cilvēku mākslīgi radītas problēmas.
Pats sevi Jānis neuzskata ne par suņu, ne par kaķu cilvēku, jo nespēj dot priekšroku vieniem vai otriem. Tomēr viņš piekrīt, ka abi šie dzīvnieki no cilvēka sagaida nedaudz atšķirīgas mīlestības izpausmes.
Uzzinot, ka patversmē šobrīd mājo 83 kaķi un 87 suņi, Jānis saprot, ka nespēs izvēlēties vienu vienīgu dzīvnieciņu, kuram palīdzēt sameklēt mājas. Tādēļ piekrīt nelielai avantūrai – satikties ar savu krustbērnu ārpus patversmes, tā teikt, aklajā randiņā, iepriekš tikai vienojoties, ka uz satikšanos nāks suns. Gaidīdams tikšanos, Jānis atzīst, ka uz aklo randiņu nekad vēl nav devies.
Jāņa sastaptais Rūdiņš ir nepilnu gadu vecs, neliela auguma suņu puika. Pirms pāris mēnešiem viņš tika atrasts Mārupē un nogādāts patversmē, bet neviens viņu nemeklēja un pakaļ nenāca. Jautrs, sirsnīgs, kārtīgs, mazliet gan vēl skolojams, bet ļoti mīļš.
