Sešas dabiskās pļavas, kur zeļ krāšņas jāņuzāles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mūsdienās dažādi zālāji klāj aptuveni 10% Latvijas teritorijas, taču tikai niecīga daļa no tiem – ap 0,7% valsts platības – ir īstas dabiskās pļavas un ganības, norāda Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta “GrassLIFE” pārstāve Inga Račinska. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē tās sedza trešo daļu valsts. Toreiz tas bija visizplatītākais zemes izmantošanas veids, kas lielā mērā noteica to, kā izskatījās Latvija. Piedāvājam LDF izstrādātu ceļvedi ar sešām brīvi pieejamām dabiskajām pļavām, kur iespējams saudzīgi salasīt jāņuzāles.

ĪSUMĀ:

Pļavu ceļvedis:

Dabisko pļavu vērtība un izzušanas iemesli

Galvenie dabisko pļavu izzušanas cēloņi ir lauku apmežošanās un lauksaimniecības zemju industralizācija. Kāpēc dabiskās pļavas ir īpašas, un kāpēc būtu jāsatraucas par to izzušanu? Tajās mājo ļoti liela dabas daudzveidība, uzsver Račinska: “Par sugu skaita ziņā izcilāko ekosistēmu uz Zemes parasti uzskata tropiskos lietusmežus, kur dzīvo aptuveni puse no visas pasaules augu un dzīvnieku sugām. Tomēr, ja meklējam vietu, kur vismazākajā platībā, piemēram – istabas lieluma laukumā, sastopams vislielākais sugu skaits, par lietusmežiem pārākas ir dabiskās pļavas un ganības”.

Tepat Latvijā labākajās dabiskajās pļavās tikai vienā kvadrātmetrā ir iespējams atrast pat vairāk nekā 50 dažādas savvaļas augu sugas. Salīdzinājumam – parastā nekultivētā pļavā tādā pašā platībā ne vienmēr izdosies atrast kaut vai desmit sugas.

Račinska skaidro, ka dabisko pļavu un ganību pasaule ir kas daudz vairāk nekā tikai vienkārši liels augu sugu skaits – augi tajā dzīvo savstarpēji cieši saistītās kopienās: “Ļoti svarīgi ir apzināties, ka šādas savvaļas augu kopienas jeb asociācijas kā dabas parādība pastāv tikai īstās dabiskajās pļavās un ganībās, tās nekad nav atrodamas cita veida zālājos”.

Tauriņš Balonu pļavā
Tauriņš Balonu pļavā

Dabiskās pļavas ir ne vien unikāla vērtība pati par sevi, bet arī pamats īpašām, piemēram, tauriņu un daudzu citu radību sabiedrībām, kas atkarīgas no konkrētā pļavu paveida. Tikai viens hektārs pļavas var uzturēt ap četriem miljoniem zirnekļu, un kukaiņu masa tajā var sasniegt pustonnu. Pazaudējot noteikta veida dabisko pļavu, vienmēr pazūd vēl vairākas ar to cieši saistītas dzīvo organismu pasaules.

Atjaunošanai var būt vajadzīgs pat gadsimts

Pirmajā mirklī var šķist, ka dabisko pļavu un ganību izzušanu var viegli atrisināt. Tikai jāpārtrauc zālāja intensīva kultivēšana un jāļauj savvaļas augiem pašiem atgriezties vecajā vietā. Tomēr Račinska norāda, ka tādā veidā dabiskā pļava neatjaunojas ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, bieži pat ne desmitgadēs.

“Pasaulē ilgākie pētījumi, kuros vērots, cik ilgā laikā kādreiz kultivētā laukā ieviešas dabiskai pļavai raksturīgs augu sastāvs, parāda, ka tam var būt nepieciešami pat 70–100 gadi. Tik ilgi tas notiek, jo daudzu savvaļas augu sēklas ļoti lēni izplatās – tikai dažus metrus, dažkārt pat tikai dažus centimetrus gadā,” skaidro LDF pārstāve. Ilgs laiks vajadzīgs arī, lai augu valsts izveidotu stabilas attiecības ar augsnes mikroorganismiem, kas palīdz dīgt augu sēklām, iesakņoties un pārciest dažāda veida stresu, piemēram, grūtus laika apstākļus.

Tuvu patiesībai būtu apgalvojums, ka, ja mēs pazaudētu pilnīgi visus dažāda veida mūsdienu zālājus, trieciens biodaudzveidībai un cilvēces nākotnei būtu mazāks, nekā pazaudējot mazo daudzumu ar atlikušajām dabiskajām pļavām un ganībām, stāsta Račinska.  

Kā uzvesties un vākt jāņuzāles dabiskajās pļavās

Daži padomi, kas jāņem vērā, dodieties apraudzīt dabiskās pļavas:

  • Atcerieties – pļavās jāievēro dabai draudzīga uzvedība! Nedrīkst plūkt aizsargājamos augus, izrakņāt pļavu, atstāt tajā atkritumus.
  • Pārslēdziet tāluma redzi uz tuvumu un pievērsiet uzmanību detaļām – augiem, kukaiņiem, visam, kas notiek zem kājām.
  • Ja ieraugāt kādu īpašu tauriņu, kukaini vai augu, nofotogrāfējiet to un reģistrējiet savu novērojumu portālā www.dabasdati.lv
  • Paņemiet līdzi pļavas puķu noteicēju, lai uzzinātu, "kas ir tā lillā puķīte". 

Plakāts "Pļavas puķes"
Plakāts "Pļavas puķes"

Dabiskajā pļavā var doties un plūkt jāņuzāles, bet jāievēro virkne draudzīgu ieteikumu:

  • Nevajag pļavu noplūkt “pliku” un augus nevajag plēst ar saknēm, arī bieži sastopamos. Saudzīgi, izlases veidā un ar cieņu!
  • Kādreiz invazīvo sugu lupīnu neieteica likt Jāņu vainagā, jo uzskatīja, ka tādējādi var neviļus izplatīt sēklas. Taču tagad pastāv uzskatas, ka lupīnu plūkšana neļauj tām nogatavināt sēklas un tas palīdz mazināt invāziju, tādēļ šo augu ieteicams vīt Jāņu vainagā.
  • Ir vairākas aizsargājamās puķes, kuras ir retas un kuras gan nedrīkst plūkt! Tās atstājiet dabā: savvaļas orhidejas – naktsvijoles, purva dzeguzenes, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes vai dzegužkurpītes, kā arī Sibīrijas skalbes vai noziedējušās, pūkainās silpurenes.    

Brīvi pieejamas dabiskās pļavas

Randu pļavas

Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.

Te atrodamas vairāk nekā 40 aizsargājamo augu sugas – sarkanā auzene, ložņu smilga, niedru lapsaste, jūrmalas āžloks, jūrmalas miķelītis, jūrmalas armērija un citas. Pļavās ierīkota taka, kas ved uz putnu vērošanas torni.

Randu pļavas atrodas Vidzemes Jūrmalā starp Ainažiem un Kuivižiem.

Randu pļavas
Randu pļavas

Pļavas atrašanās vieta kartē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Balonu pļava Siguldā

Pļava atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Gaujas labajā krastā 500 metrus lejpus Gaujas tilta.

Pļava. Attēls ilustratīvs
Pļava. Attēls ilustratīvs

Pļavas atrašanās vieta kartē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Drubazu pļava Abavas ielejā

Pļavu var izstaigāt, ejot par Drubazu dabas taku, kas atrodama ceļa labajā pusē pirms Sabiles. Izcila botāniskā taka, kurā īpaši skaisti ir naktsvijoļu laikā. Pļava pieder Drubazu saimniekiem, taču tā brīvi pieejama visiem bez maksas, ja grupā nav vairāk par 10 cilvēkiem.

Pļavas atrašanās vieta kartē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Abavas senleja – Kandavas kuršu pilskalns

Viegli pieejama vieta, kas nozīmīga gan kā kultūrvēsturisks objekts, gan dabas daudzveidības oāze. Pilskalns un tā apkārtnes pļavas ir bagātas ar dabisko zālāju sugām – te sastopami sausi kaļķaini zālāji un tiem raksturīgās sugas: stepes timotiņš, kalnu āboliņš, ziepenītes, pļavauzītes, zeltainā gundega, krasta veronikas, zemzālītes, gaiļbiksītes, smaržzāle, krāšņi zied saulainām mežmalām raksturīgā asinssarkanā gandrene, vasaras sākumā atrodamas koši ziedošas vilkābeles. Var veikt īsu apskati, uzkāpjot pilskalnā un palūkojoties uz pasauli no augšas, vai doties nelielā pastaigā pa pilskalna apkārtni, kas ir labākais veids, kā iepazīt šejienes pļavas.

Ir stāvlaukums, jāiet pa laika gaitā iemīdītajām taciņām. Pilskalns atrodas Kandavā.

Kandavas kuršu pilskalns.
Kandavas kuršu pilskalns.

Pļavas atrašanās vieta kartē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Abavas senleja – Buses pilskalna apkārtne

Izcila ainavu vērošanas vieta jebkurā gadalaikā. Taču, pārslēdzot tālo skatu uz detaļām, te var iepazīt arī sausus kaļķainus zālājus un tajos sastopamos augus. Stāvā nogāze, kur aplūkojamas Imulas ielejai raksturīgas izteiktas terases, apaugusi ar sausu kaļķainu zālāju. Vasarās te ir daudz koši ziedošu augu – pīpenes, āboliņi, dzelzenes, gandrenes, madaras, rasaskrēsliņi, pēterenes, pļavauzītes, smaržzāle un citi. No dabisko zālāju indikatorsugām sastopams parastais vizulis, zilganais grīslis, gaiļbiksītes, matainā vēlziede un citi, kā arī dažas reti sastopamas augu sugas, piemēram, vīru dzegužpuķe un platlapu bezgale. Ir stāvlaukums un ierīkota pastaigu taka.

Buses pilskalna apkārtne.
Buses pilskalna apkārtne.

Pļavas atrašanās vieta kartē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Vekšu pļavas

Vekšu pļavas var iepazīt, izejot Vekšu dabas taku, kas atrodas apmēram 1 km attālumā no apdzīvotas vietas Zīle. Te var vērot augu daudzveidību, kas raksturīga sausām un kaļķainām pļavām, tajās atrodas simtgadīgi ozoli, kuros mīt lapkoku praulgrauži. Te arī var iepazīt upju palieņu pļavas un Gaujas vecupes. Pļavu biotopi ir mērķtiecīgi atjaunoti ar noganīšanu.

Vekšos saimnieko projekta “GrassLIFE” partneri Sanita un Ainis Āboliņi.

Dabas taka atrodas ganību teritorijā, kurā ganās gaļas lopi, kuriem vēlams netuvoties bez īpašnieku klātbūtnes.

Pļava. Attēls ilustratīvs
Pļava. Attēls ilustratīvs

Pļavas atrašanās vieta kartē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
 
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 22. jūnijā.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti