Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Plāno mazināt atkritumu poligonu skaitu

Sēņošana rudenī

Sēņu laiks turpinās cauru gadu. Ko var atrast novembrī?

Kad beidzas rudens klasisko sēņu – beku, gaileņu, bērzlapju un citu populāro ēdamo sēņu – masveida lasīšanas periods, tas gan nenozīmē, ka dabā beidzies sēņu laiks. Liela daļa dažādu sēņu joprojām dzīvo, daudzas aug un attīstās. Pat šo to no populārajām ēdamajām šur tur var atrast. Laiks taču aizvien turas nenormāli silts.

Turklāt Latvijā netrūkst arī tādu sēņu, kurām tīk neliels dzestrums. Ja neticat, apmeklējiet mežu aukstā laikā, pirms iestājies stindzinošs sals, – pārbaudiet. Ja cilvēks nav izvirzījis sev mērķi noteikti atrast kaut ko apēdamu, bet ir gatavs vien papriecēt acis ar sēnēm – šiem dabas brīnumainajiem radījumiem –, viņš jebkurā gada periodā var doties uz mežu tos meklēt. Kaut ko noteikti atradīs. Grozs lai paliek mājās! Bet kāda foto ierīce var lieti noderēt.

Sēnes sameklējamas daždažādās vietās, bet vispirms jāmin meži un izcirtumi, parki, dārzi. Visbiežāk atrodamas tās sēnes, kuras mīt uz augu atliekām,  pirmkārt, uz mirušas koksnes (stumbeņiem, celmiem, kritalām, zariem). Šīs sēnes ir saprofītas, proti, barojas ar nedzīvu organiku, pamazām sašķeļot to. Tādējādi daudzām sēnēm ir būtiska nozīme barības vielu apritē, jo tās noārda organiskās atliekas, pārveidojot tās savienojumos, ko pēc tam spēj uzņemt dzīvie augi.

Reizēm grūti noticēt, ka esi atradis sēni. Viņa taču aug čiekurā vai – vēl neparastāk – uz mežacūkas fekāliju plāceņa!

Grūti noticēt, ka skaties uz sēni. Viņa vairāk līdzinās kādam koraļļu pasaules pārstāvim.

Nenoliedzami: sēnes ir daždažādas. Gan to forma, gan krāsa mēdz būt ļoti daudzveidīga un neparasta. Arī smarža, lai gan nav ne tuvu tik kairinoša kā vairākuma ziedu smarža, tomēr dažām sēņu sugām var izrādīties itin izteikta. Garšai šoreiz vērību nepievērsīsim.

Neklasiskās sēņošanas iesācējiem sākumā ieteicams apstaigāt kokaudžu mitrākās vietas, jo tajās dažādas sēnes ir ieraugāmas bezmaz ik uz soļa. Kā nekā – sēnes ir heterotrofi organismi, tātad nespēj  patstāvīgi sintezēt dzīvei nepieciešamās vielas, tāpēc to vairākums itin labprāt mājo tieši tur, kur no apkārtējās vides salīdzinoši viegli (kopā ar ūdeni) var uzņemt jau gatavas organiskās vielas. Mitras teritorijas ir īsti piemērotas, jo īpaši – ja tajās daudz mirušu un mirstošu augu.

Daļa sēņu ir simbiotrofas, tās  veido simbiotiskas (abpusēji izdevīgas) attiecības ar dzīviem augiem, konkrēti ar to saknēm. Tagad gan tās nav viegli atrodamas, jo vairums ir neaktīvas.

Sēņu pasaulē ietilpst arī ne mazums biotrofu jeb parazītu (organismu, kas mājo citos dzīvos organismos vai uz tiem un barojas ar savu saimnieku vielām). Par parazītisko sēņu saimniekiem mēdz būt gan dažādi dzīvi augi, gan arī dzīvnieki un cilvēki, gan pat citas sēnes.

Savdabīgi parazīti ir receklenes – želejveidīgas, neregulāras formas (sakrokotas) sēnes, kuras mūsu dabā var paveikties ieraudzīt cauru gadu, tostarp aukstajā sezonā. Receklenes izskatās augošas uz koksnes, bet faktiski tās ir īsteni parazīti, kas dzīvo uz citām sēnēm – uz noteiktu sugu koksni noārdošām sēnēm.

Receklenes.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt