Pastaiga mežā ir patīkamākā nodarbe, lai izvēdinātu galvu, stāsta valmieriete Anastasija Lūkina, kurai vēl lielāku prieku sagādā, ja izdodas pēc pastaigas mājās atgriezties ar sēnēm, it īpaši šajā vēsajā rudenī.
"Pabrīnījos, nevar būt, nu bet ir. Es domāju – nē, nē, jāiet atpakaļ uz mašīnu jāpaņem dūcītis- runcītis. Nevarēju jau daudz staigāt, mitra sūna un zāle, es tādu mazu gabaliņu apstaigāju, bija jāsteidzas uz māju, uz darbu vēl jāaizskrien. Skatieties, šitādas gailenes es draugiem aizsūtu un saku: "Nu, lūdzu"!" saka Anastasija.
Cilvēki arī sociālajos medijos joprojām turpina dalīties ar saviem guvumiem.
Mikologi stāsta, dažādi pārsteigumi var gadīties, ja saglabājas silts un mitrs laiks, kas noteikti veicina sēņu augšanu.
"Zinātājs sēnes var lasīt visu cauru gadu, ja runājam par tradicionālajām sēnēm, pēc kurām parasti dodas uz mežu – bekas, gailenes, bērzlapes, pienaines. Daļai no tām sezona tuvojas stipri nobeigumam, 5% no tā apjoma, kas ir labvēlīgākos apstākļos, varbūt vēl ir mežā, īpaši tas attiecas uz gailenēm," skaidro mikoloģe Diāna Meiere.
Daļai sēņotāju izdevies atrast tieši gailenes.
Ja laikapstākļi ir labvēlīgi un bez daudz salnām, tad meža veltes var turēties vēl pāris nedēļas.
"Ja ir salna uz zemes kādā pļavā, tas nenozīmē, ka mežā arī viss būs sasalis, tā nebūt nav. Sēnes var arī šādā situācijā kaut kā vēl izdzīvot," norāda Meiere.
Mikoloģe arī stāsta, ka pirms gada 10. novembrī atradusi vairākas baravikas, tāpat sēnes var būt paslēpušās zem sūnām un zariem, labi saglabājušās tās var atrast pat gada nogalē.
Pieredzējušākie sēņotāji šobrīd gaida, kad sāks augt samtainā ziemene jeb celmene, sēne, kas aug atkušņa laikā, kā arī ap Ziemassvētkiem.
