Vides fakti

Pavasara vēstneši dabā

Vides fakti

Vides fakti

Zosu letālā atbaidīšana

Sējumu pasargāšanai atļauts šaut divu sugu zosis – baltpieres un sējas zosi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Otro gadu lauksaimnieki Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) var pieteikties atļaujai zosu letālai atbaidīšanai jeb šaušanai, lai pasargātu savus tīrumus no zaudējumiem. Zemnieku saimniecības “Veģi” saimniece Inese Karlova raidījumam "Vides fakti" stāstīja, ka šajā ziņā visriskantākie ir tikko sētie pupu un zirņu lauki, kur zosis ļoti ātri dīgstus izknābā.

“Mēs esam pieteikuši kompensācijām arī vasaras kviešus. Zinu, ka arī kaimiņi ir miežus pieteikuši. Tagad, kad nav nekas iesēts, bet zosis ir atlidojušas, viņas būs gan rapšu, gan kviešu laukā. Zosu bars lauku var noēst pusstundas laikā,” apgalvoja Inese Karlova.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Eiropā zosis bija pārmedītas. Veiksmīgas aizsardzības rezultātā to populācija ir būtiski atjaunojusies, taču tagad lauksaimniekiem nākas saskarties ar migrējošo zosu nodarītajiem postījumiem.

Lai mazinātu zosu radītos postījumus, šogad atļauts šaut divu sugu zosis – baltpieres un sējas zosi. Noteiktais limits kopumā ir 1000 zosis.

Lai arī lauksaimnieki piesakās kompensācijām par zosu nodarītajiem postījumiem, nereti šis jautājums kļūst par strīdu cēloni. DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, ka kritisks šajā ziņā bijis aizpagājušais gads, kad zaudējumi bijuši tik lieli, ka valsts budžetā šādam kompensāciju apmēram tik liela summa nebija paredzēta.

“Toreiz bija jāprasa papildu finansējums. Visi zaudējumi tika atlīdzināti tikai pagājušā gada nogalē. Ir bijis tā, ka pilnībā tiek noēsti rapšu lauki, kas vēlāk ir jāpārsēj. Ir bijis jāpārsēj arī noēstie kvieši. Tiek pilnībā izēsti zirņi un pupas. Aprēķinātas konkrētas summas – pa dažiem gadiem ir izmaksāti miljoni,” skaidroja Strode.

“Tie 1000 putni ir tāds izmēģinājuma ceļš. Šis ir izmisuma lēmums, jo vairums sugu ir tik ļoti savairojušās. Zoss dzīvo ilgi, ir gudrs putns. Kādā brīdī gudrais putns pamana, ka ar knābi rakt grīšļu gumiņus, kas arī ir garšīgi un barojoši, ir daudz grūtāk, nekā lasīt izbirušo kukurūzu,” norādīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Antra Stīpniece.

Jautāta, kā vērtējams šāds lēmums, Stīpniece atzina, ka kopumā nekāda veida atbaidīšana nav vērtējama kā prātīgs lēmums. “Zosīm pavasarī stratēģija ir ierasties ligzdošanas vietā tundrā ar jau uzkrātām barības vielām. Ja mēs atbaidām, vienalga letāli vai neletāli, putni lido un tērē papildu enerģiju, nevar uzkrāt barības vielas. Beigu beigās putni nevarēs aizlidot. Jebkura baidīšana tikai aizkavē zosis un liek viņām papildus ēst,” skaidroja Stīpniece.

Kā vienu no risinājumiem min noteiktu teritoriju atvēlēšanu zosīm, lai tās varētu brīvi un netraucēti baroties un nemeklētu barību lauksaimnieku zemēs.

Piemēram, ap Teiču rezervātu ir bufera zona, kur letālās atbaidīšanas atļaujas nav izsniegtas, lai zosis tur varētu baroties. Šobrīd Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts veic pētījumu, lai noskaidrotu zosu pavasara populācijas lielumu, kā arī to, cik daudz un ko zosis apēd.

Lauksaimnieki norāda, ka no zosu letālās atbaidīšanas ir jēga, taču ir nesamērīgi sarežģīta dokumentu saskaņošana. Tāpat arī maldīgs esot uzskats, ka mednieki ir ieinteresēti doties uz tīrumiem šaut zosis.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti