Patlaban te valda ziemīga noskaņa un savu krāšņo lapu vaiņagu Sējas dižozols atrādīs visiem atkal pavasarī. Dižkokam ir ap 500 gadu. Ozoli Eiropā praktiski ir ilgākā un garākā dzīvība, kam lemts piedzīvot to, ko cilvēka mūžā nav iespējams.
"Šobrīd mēs varam teikt, ka mūsu ozols ir stipri vecumā, stipri vecītis, un šobrīd viņam jau ir tas laiks, kad tāpat kā cilvēks vecumā zaudē no sava skaistuma, zaudē no varenuma, bet no mīlestības gan ne, mēs ļoti mīlam savu ozolu," pauda Sējas skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, muzeja vadītāja, Sējas novadpētniece Ligita Šleijere.
Apkārtmērā virs deviņiem metriem un aptuveni 22 metri augstumā. Taču kā jau vienam no vecākajiem kokiem Latvijā, tam ir arī savs stāsts. Āgrāk šai senvietā cilvēki pulcējušies, lai izlemtu svarīgus notikumus un piesauktu dievus. Arī tagad cilvēki nāk pie dižozola smelties tā spēku, it īpaši saulgriežu naktī, kad novadnieki te ielīgo svētkus.
"Ozols senlaikos ir palīdzējis karavīriem atgriezties no kaujām, izturēt karu kaujas, palicējiem izdzīvot mēra laikus, ozols ir vairākas reizes mēra laikus piedzīvojis," skaidroja Šleijere.
Pērn Sējas dižozols jau ieguva titulu ''Gada koks Latvijā 2022''. Tagad tas ir ierindojies starp ''Eiropas gada koks 2023'' konkursa finālistiem.
Saulkrastu novada pašvaldības Komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade uzskata, ka "tas ir ļoti labi, ka Eiropas valstis par mums uzzinās, pat ja mēs neiekļūsim pirmajā vietā, bet tas pienesums un publicitāte, ko mēs būsim ieguvuši, tā būs neatsverama."
"Kā es bērniem skolā stāstu, mūsu ozols šobrīd ir aizbraucis uz Eiropu. – Kā – aizbraucis? – Jā, caur cilvēku darbu ozolu ir iespējams parādīt cilvēkiem visā Eiropā," pastāstīja Šleijere.
Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuri Latvijā rīko nacionālo atlasi, šādi izceļ un veicina Latvijas dabas mantojuma atpazīstamību, kultūras un vēstures izzināšanu, kā arī tūrisma veicināšanu.
"Paskatoties Eiropu, secinājām, ka pārējās valstis mēdz pievienot vienkārši koka aprakstu, kas mūsu izpratnē gluži stāsts nav. Pats galvenais, lai būtu cilvēki, kas šo koku atceras nevis no šodienas, vakardienas, vai no 1980. gada, bet kas ir kaut ko saklausījuši, saglabājuši šo stāstu arī tālāk," pauda Latvijas Mežu sertifikācijas padomes izpilddirektors Pauls Rēvelis.
Konkursā "Eiropas Gada koks" mūsu valsts piedalās otro gadu, un pērn konkursā startēja Aģes dižozols. Šobrīd konkursa mājaslapā var redzēt, ka līderos ir Krolevecas ābele Ukrainā un Pūķa ozols Slovākijā. Sējas dižozols pēc balsu skaita pagaidām atrodas septītajā vietā. No iedzīvotāju aktivitātes atkarīgs arī konkursa rezultāts.
Balsot par ''Eiropas gada koku 2023'' var konkursa mājaslapā līdz 28. februārim.
