4. studija

Dārgakmeņi Juglas ezera krastā

4. studija

Lūdz atsaukties krāpnieku

Dižais paeglis, kas kas iedvesmojis dzejnieku

«Še, kur līgo priežu meži» vārdu autoru iedvesmojis arī mūsdienu Eiropas resnākais paeglis

Eiropas resnākais parastais paeglis, kas atrodas Valmieras novada Baložu māju zemē, saucas Rieteklis, un kokam šāds vārds dots par godu dzejniekam Jūlijam Balodim, kam bija pseidonīms Rieteklis.

Tieši Rieteklis savulaik uzrakstīja tik labi zināmās rindas "Še, kur līgo priežu meži, esmu dārgām saitēm siets.  Še ir mana tēvu zeme, esmu dzimis gaujmaliet's".

Pats dzejnieks pie paegļa pirmoreiz nofotografēts 19. gadsimta sākumā. Taču neviens nezina patieso koka vecumu. Tā aptuveno vecumu gan esot iespējams izskaitļot.

Koku pētnieks Guntis Eniņš lēš, ka paeglis ir vismaz 200 gadu vecs. Viņš gan par vispārsteidzošāko nosauc faktu, ka šobrīd daudz kadiķu jeb paegļu Latvijā nokalst un iet bojā, kaut gan tie ir neliela resnuma. Savukārt Rieteklis turas - aizvien ir sulīgs un stiprs.

Dižais paeglis aug bijušo Baložu māju teritorijā, kur savulaik savu ģimenes dzīvi uzsāka dzejnieka Rietekļa vectēvs. Dzejnieks Jūlijs Balodis jeb Rieteklis ir dzimis 1856. gada 14.februārī un bērnību pavadīja dzimtas mājās. Tā gan nebija saulaina. Agrā bērnībā viņš saslima ar ausu kaiti, vēlāk pārslimoja šarlaku un daļēji zaudēja dzirdi. Tādēļ vecāki nolemj slimīgo puiku neskolot. Pusaudža gados Balodis kļuva par kurpnieku, kas arī kļuva par viņa maizes darbu mūža garumā.

Rieteklis nebija savu laikabiedru novērtēts literāts un atzinību saņēma vien 20.gadsimta 20. gados.

Pirmās literāta dotības viņs sajūt tuvu 30 gadu gadu slieksnim un pamazām sāk publicēties tā laika populārākajā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Līdztekus parādās pirmā literārā atzinība.

Rietekis bija ģimenes jaunākā atvase, tādēļ sākotnēji dzimtas mājas tiek atstātas vecāko brāļu pārziņā. Dažādu apstākļu dēļ brāļi Baložu mājas pamet, taču dzejnieks savu dzīvi turpina tur.

Balodis ģimeni nenodibina. Dzimtas mājās viņš paliek līdz 1928.gadam, kad tolaik viņa mirušā brāļa dēli Baložus izliek ūtrupē. Māja tiek zaudēta, un dzejnieks, jau sirms būdams, spiests pārcelties uz nespējnieku patversmi. Aizsaulē dzejnieks aiziet 1940.gada jūlijā, kad nule kā Latvijā ir ienākusi Padomju armija.

2007.g septembrī svinīgā piemiņas pasākumā pie mājām tika atklātas piemiņas plāksne. No Baložu dzimtas vairs neviens šajās mājās nedzīvo, to tuvumā saglabājies vien Rietekļa vārdā nosauktais paeglis.

 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti