Par zirgiem Lielupes palienes pļavas rūpējas Einārs Nordmanis, kurš ne tikai vada ekskursijas pa palienes pļavu takām, bet arī atklāj, ka ikdienas saskarsmē ar zirgiem gadās arī amizanti gadījumi.
Sākotnēji zirgi netālu no Rastrelli projektētās Kurzemes hercogu rezidences tika atvesti praktisku apsvērumu dēļ. “Viņi šeit strādā par zāles pļāvējiem par vēdera tiesu. Lai pļavas uzturētu kārtībā, tās ir vai nu jāpļauj, vai jānogana,” skaidro Nordmanis.
Savvaļas zirgus iemīļojuši ne tikai paši jelgavnieki, bet arī citi Latvijas iedzīvotāji, kuri labprāt dodas ekskursijās zirgus aplūkot savām acīm. Lai gan ganāmpulkam var pieiet klāt visai tuvu, glaudīt un aiztikt zirgus ar rokām ir aizliegts drošības apsvērumu dēļ.
Arī barot dzīvniekus nevajadzētu, jo zirgs var pierast pie cilvēka, tādējādi tā izdzīvošanas spēja savvaļā var tikt apdraudēta. “Viņi ļoti ātri pierod pie tā, ka viņus lutina, un kļūst uzmācīgi. Tas var būt biedējoši,” skaidro Nordmanis.
Pavasara un rudens mēneši ir tie, kad zirgus visbiežāk brauc apskatīt skolēnu grupas no visas Latvijas. Tad Eināram nereti nākas atbildēt uz visai amizantiem jautājumiem: “Vai zirgs, gremojot zāli, muti kustina pulksteņrādītāju virzienā vai pret? Tie pamatā ir skolēni, kuri kaut ko tādu ir spējīgi izdomāt.”
Pašreiz ganāmpulkā ir aptuveni 70 zirgu. Taču tikai dažiem no tiem ir doti vārdi. Piemēram, kumeļu vārdā Pūpols var uzskatīt par personību, jo ne vienu reizi vien viņš aizgājis no ganāmpulka, lai paklaiņotu pa pilsētas ielām.
“Tar ir zirgs – brīvdomātājs. Viņš bijis ''ārzemēs'', staigājis pa pilsētu un laikam citiem pastāsta, ka tur īpaši darīt nav ko, ir bīstami,” saka Nordmanis.
Rūpēties par zirgiem ir Eināra sirdsdarbs, un šī gada 29.augustā apritēs tieši desmit gadi, kopš zirgi pirmo reizi atvesti uz palienes pļavām.
