Panorāma

Tramps nākamnedēļ tiksies ar Baltijas valstu prezidentiem

Panorāma

Pierobežā audzē mājas baložus

Savvaļā neviena ola nav identiska

Savvaļā neviena ola nav identiska

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ja cilvēks gribētu Lieldienu olas nokrāsot tā, kādas  tās ir dabā, nokopēt savvaļas putnu olu krāsojumu būtu pagrūti. Dabā katra ola ir savādāka. Pat vienai putnu sugai un pat vienā perējumā katra ola atšķirsies. Un olu ir miljoniem! To formu un krāsu nosaka putna dzīves veids.

Kā stāsta Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko - savvaļas putnu olu dažādība ir tik liela, ka atrast divas identiski vienādas nav iespējams. Katram putnam olas ir mazliet mazākas vai lielākas, raibākas vai mazāk raibas nekā tās pašas sugas putnam blakus ligzdā - zilganas, zaļganas, ar visādiem raibumiem, „dažreiz liekas, ka kāds mākslinieks ar otiņu ir zīmējis.. kaut kādas mistiskas līnijas ir”.

Vislielākā savvaļas putna ola Latvijā pieder paugurknābja gulbim un vismazākā zeltgalvītim - vismazākajam Latvijas putniņam. Putniņš pats sver piecus gramus, tā oliņa var svērt nepilnu gramu. Bet gulbim, kā kuram īpatnim, apmēram 300 gramus.

Dobumos ligzdojošajiem putniem olu forma parasti ir apaļa.

Latvijā ir reģistrētas 365 putnu sugas, taču pie mums ligzdas vij un dēj olas ap 200 sugu putni.

Dabas muzeja kolekcijā mazās raibās olas pieder Latvijā visparastākajam putniņam – zvirbulītim. Savukārt putnu pasaulē vislielākā ir Āfrikas strausam. Tā sver pusotru kilogramu.

Kā saka Dmitrijs Boiko, muzeja apmeklētāji ekspozīcijās redz tikai kādus 5% no tā, kas muzejam pieder. Vislielākie dārgumi glabājas muzeja krātuvē, kur ir daudz vairāk izbāžņu, olu, ligzdu.

„Šajā skapī ir unikāla Štolla putnu olu kolekcija, tai ir vairāk nekā 100 gadu, rāda  Boiko. „Te ir prīkšķes olas, Sāmsalas dižpīle. Te tā vērtība ir vēsturiska. Nekur izstādēs neizmantojam, ja vajag datus, pamērīt, apskatīt, tad te ir. Varbūt nākotnē tiks veikti kādi ģenētiskie pētījumi. Šai kolekcijai ir liela pievienotā vērtība.

Šīs kastes mēs veram vaļā īpašos gadījumos. Olas savu krāsu lielākoties saglabā krāsu arī pēc 100 gadiem, jo atrodas tumsā. 

Te ir bridējputni. Dažādas tilbītes varam redzēt, ka forma ir dažāda, ja ligzdā parasti ir  četras oliņas. Ar spico galiņu uz ligzdas centru ola vērsta, maskēšanās krāsa. Tas vien nozīmē, ka šie putni ligzdo vai nu uz zemes vai slīkšņā.

Te ar manu plaukstu var salīdzināt - sudrabkaijas olas. Esam pieraduši, ka pilsētas lielākais putns ligzdo uz jumtiem, bet bieži vien neredzam, nezinām kādas ir olas.  Un es teiktu, smukas.”

Senajā kolekcijā ir apmēram tūkstoš olu. Tā ir īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka mūsdienās olas vairs nedrīkst ievākt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti