„Pirms Pīkas man bija Katiņa, arī ļoti mīļa, 20 gadiem pāri veca kaķenīte. Kad viņa aizgāja, apsolīju, ka viņas vieta vienmēr būs senioram,” stāsta Ingvilda.
Pirms trim gadiem Ingvilda izlasīja sludinājumu, ka mūžībā aizgājusi kāda kundze Cēsu pusē, un bez saimnieka palicis suns un kupls pulciņš kaķu. Vienam no minčiem – 20 gadi.
„Pajautāju, vai gadījumā tā nav drukas kļūda, vai tiešām ir 20. Atbilde bija apstiprinoša. Nākamais jautājums izsita sievieti no sliedēm, jo es teicu, ja viņai ir 20, nevis divi gadi, es tiešām viņu ņemu,” uzsver Ingvilda.
Sākumā Pīka bijusi ļoti vārga un Ingvilda jau nodomājusi, ka viņām atvēlētais kopīgais laiks beigsies ātri. Tomēr kaķene atlabusi un pat sasniegusi svaru 4,5 kilogrami. Senioriem, kā jebkura vecuma kaķiem, ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās īpašības, kas vieniem saimniekiem var patikt, bet citiem - ne.
„Kaķi ir ļoti mierīgi, rāmi, paradumi sarukuši vairāk nekā jaunajiem kaķim, kurš 5-6 gadu vecumam katru dienu var parādīt kaut ko jaunu. Te pārsteigumi nav gaidāmi. Tāpat kā cilvēkiem, arī kaķiem mēdz būt untumi. Viņa ir veca, neapmierināta kundzīte, kad apkārt ir citi kaķi,” atzīst Pīkas saimniece.
Tomēr, neraugoties uz saviem cienījamajiem ''pases datiem'', Pīka nav zaudējusi interesi par apkārt notiekošo. Lāzera sarkanais “saules zaķītis”, ko tik ļoti patīk ķert pilnīgi visiem kaķiem, apkārtējiem par lielu brīnumu arī Pīkai liek atsaukt atmiņā jaunības dienu medības.
Kopš Vecgada vakara Ingvildas aprūpē ir vēl viena seniore – Mīce, kura atrasta uz ielas pārsalusi un nekustīga. Lai arī 20-gadīgās Mīces analīžu rezultāti ir gana apmierinoši viņas vecumam, jaunajai saimniecei šķiet, ka kaķene ir pilnīgi akla. Visas pazīmes liecina, ka Mīce ir bijis mājas kaķis.
„Pat ja viņa nav aizvesta uz mežu nomirt, pat ja izgājusi ārā no mājas un nav varējusi atrast ceļu uz mājām, es vainoju cilvēku. Ja ir vecs un neredzīgs kaķis, uz beigām to vajag to pieskatīt,” uzskata Ingvilda.
Tāpat kā ar Pīku, arī ar Mīci Ingvilda būs kopā līdz kaķenes pēdējai mūža dienai.
