Speciālisti prognozē, ka sausais un vējains laiks, kā arī tinēju savairošanās radīs zaudējumus audzētājiem, taču situācijas un scenāriji būs atšķirīgi.
Vienīgā metode ir iet un ar rokām pašam nospiest tīklkodes, citas metodes te nedarbojas, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības „Meldri” īpašnieks Eglons Brūns no Otaņķu pagasta.
Viņš Latvijā zināms gan kā ābeļu, gan plūškoku audzētājs, taču dārzā aug arī persiki, aprikozes un vēl citi augļkoki.
Tīklkožu pastrādātos nedarbus viņa dārzā var redzēt gandrīz uz katra koka, taču pašlaik situācija vēl nav dramatiska, spriež Eglons Brūns, citur Latvija redzētas lielāka postaža.
„Es redzēju Mārupē pie viena paziņas, tad tur ik pa sprīdim ābelēs bija satinumi. Ilgi jau nedarbosies, drīz būs savu saēdies, ies zemē un iekūņosies. Tā, kā tur es redzēju Mārupē, - tur nekas no ražas var nebūt. Es ieteicu kokus paretināt un to, kas paliek pāri, to ar rokām nospaidīt,” saka Brūns.
Situācija Latvijā ir līdzīga, taču vietām kaitēkļu ir vairāk. Galvenokārt uzdarbojas trīs tinēji, skaidro Latvijas Lauku izglītības konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils:
“Sākot ar ievas tīklkodi, beidzot ar ābeļu un augļkoku tīklkodi - tās ir galvenās trīs tīklkodes, kas tagad darbojas. Augļkoku tīklkode ļoti plaši [izplatās] – uz bumbierēm, plūmēm, var arī ķiršiem būt. Ābeļu tīklkode uz visu rožu dzimtu – plūmītēm, aronijām utt.”
Kur lapu virsma tiek nograuzta, ražas samazinājums būs, spriež dārzkopis.
„No plūmītēm visvairāk cieš Kaukāzu plūmes, bet, tā kā tās nav mums īpaši saimnieciski nozīmīga kultūra, kas varētu ietekmēt tirgus piedāvājumu, tad nebūtu jāsatraucas. Nākamā gadā viss atjaunosies, jābūt ļoti bargai ziemai, lai koki varētu izsalt. Savairošanās ir cikliska, tā sākusies jau pagājušā gadā, bet nākamā gadā citos apstākļos tas vairs tā nenotiek,” skaidro Narvils.
Izskan pat jautājumi, vai koku nocirst? Noteikti nē, saka Māris Narvils.
Koks izdzīvos un nākamajā gadā būs pilns ar augļiem. Lielu iespēju cīnīties ar tinējiem šādā iekūņošanās stadijā nav.
„To var izvākt tīri fiziski, izgriezt un sadedzināt, var izmantot augsta spiediena mazgātājus un tā kaitēkļus iznīcināt. Kad ir iekūņošanās stadija, tad ķīmisku līdzekļu pielietošana nav pieļaujama. Jāsmidzina, kad lido tauriņi vai šķiļas ārā no oliņām. Citādi jāizmanto tikai šie fiziskie savākšanas paņēmieni,” skaidro Narvils.
Runājot par sausuma un vēja izraisītājām nedienām zemeņu un citu kultūru audzētājiem, dārzkopis uzskata, ka ieguvēji būs tie, kuri ierīkojuši rasināšanas sistēmas. Zaudētāji tie, kuriem tādu nav.
Zaudējumi būs, jo karstajā un sausajā laikā ogas strauji grib nogatavoties, nesasniedzot briedumu. Labākais risinājums ir apliet augsni un tad to apklāt ar nopļauto zāli, lai pasargātu augus no saules un vēja, tā samazinot izžūšanu.
