Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Eiropā no putekšņu alerģijām cieš 20 – 40% pilsētnieku, un šis skaits pēdējos gados palielinās gaisa piesārņojuma dēļ. Alerģiska reakcija cilvēkam var parādīties ne tikai bērnībā, bet arī brieduma gados un vecumdienās.
„No putekšņiem nav brīvas zonas. Citi cilvēki saka, es, piemēram, nedzīvoju pie parka, kāpēc man ir putekšņu alerģija, man apkārt koku nemaz nav. Bet putekšņi lido 200 – 400 km, un, lai kur jūs atrastos šajā sezonā, kad putekšņi gaisā ir, viņi būs pilnīgi visur," stāsta Latvijas Alergologu asociācijas pārstāve Signe Puriņa.
Lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi ziedputekšņu koncentrācijai gaisā, pagājušajā gadā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes fakultātes pētnieki izstrādāja lietotni, kas rāda gaisa kvalitāti pēc atrašanās vietas, kā arī dod iespēju lietotājam veidot savu alerģiju dienasgrāmatu, lai izvairītos no pēkšņiem saasinājumiem. Gaisa kvalitāti mēra arī Rīgas pašvaldība. Vides departamenta pārstāve Evija Piņķe stāsta, ka putekšņu koncentrāciju gaisā nav iespējams samazināt, uzlabot var tikai gaisa kvalitāti kopumā:
„Protams, ka kokus izcirst tāpēc, ka viņi rada kādā laika periodā ziedputekšņus, nevajadzētu. Koki tomēr pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Tas, ko pilsēta var darīt, – tas nebūs tā, ka pēkšņi tiek konstatēts paaugstināts putekļu daudzums gaisā, un pilsēta tajā dienā vai tajā stundā iet kaut ko tīrīt. Tie ir ilgtermiņa pasākumi gan attiecībā uz satiksmes organizēšanu, gan uz atļaujām kurināmā sadedzināšanai un tamlīdzīgi pasākumi, kas ilgtermiņā var uzlabot gaisa kvalitāti.''
Lai mazinātu alerģijas simptomus, cilvēkiem ir iespēja vērsties pie alergologa un veikt pieradināšanu pie alergēna. Tas gan jāveic vismaz četrus mēnešus pirms putekšņu sezonas. Ja tas jau nokavēts, ieteicams nežāvēt veļu svaigā gaisā, kā arī nēsāt brilles un sasiet matus. Simptomu saasināšanās gadījumā jāiet dušā, jāskalo deguns ar jūras ūdeni vai jāvēršas pie ārsta pēc medikamentiem.
