Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas analīzes daļas Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Maruta Vehi skaidro – pētījumi citviet pasaulē pierādījuši, ka saules aizsargkrēma paliekas uzkrājas ūdenī mītošajos augos un zivīs. Vehi gan norāda –
cilvēku veselības dēļ aizsargkrēmi noteikti jālieto, taču būtu vēlams apdomāt, kā tos lietot, lai iespējami maz kaitētu dabai.
"Ejot peldēties, varbūt pirms tam neuzsmērēt to krēmu, bet nopeldēties un tad smērēt krēmu. Vai arī sagaidīt to laiku, kad krēms ir jāatjauno un pirms atjaunošanas iet peldēties, tādā veidā arī samazinot to iespējamību, ka sauļošanās krēms nonāk ūdenī," iesaka Maruta Vehi.
Latvijā pētījumi par ūdens piesārņojumu sauļošanās krēmu dēļ ir sākuma stadijā un veikti tikai dažās vietās. Lai gan ūdenī kaitīgās vielas no sauļošanās krēmiem nav atrastas, jāņem vērā, ka tās vairāk uzkrājas dzīvos organismos un dūņās.
