Apmēram sprīdi garie taimiņi divus gadus ir pavadījuši Tomes zivju audzētavā, bet šodien pienākusi diena, kad viņi atgriezīsies savā dabiskajā vidē. "Katru vasaru taisa monitoringu un pēta to upi. Tā kā upei pietiek viengadīgo taimiņu, tāpēc tiek audzēti divgadīgie, kuru izdzīvotspēja ir lielāka un tādējādi papildina jūru ar zivju resursiem," stāsta Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektors Jānis Brants.
5000 zivju mazuļu izšķīlušies no ikriem, kas iegūti no Aģē, Pēterupē un Ķīšupē nozvejotiem vaislas taimiņiem. Turklāt mazās zivteles ir speciāli iezīmētas. "Ja Saulkrastos ir noķerts, tad tikai Saulkrastos drīkst izlaist - tāds ir institūta nosacījums, jo katrai lašveidīgai zivij ir svarīgi saprast, kur nāk nārstot," turpina inspektors Brants.
Uz brīdi, kad mazie taimiņi tiek ielaisti upē, lai tālāk dotos uz jūru un pēc pāris gadiem kļūtu par lielām zivīm, paskatīties sanākuši gan vides pulciņa bērni, gan zvejnieki, kuri bažīgi lūkojas apkārt, jo tik mazām zivtiņām ir daudz dabisko ienaidnieku.
Projekta kopējās izmaksas ir 8000 eiro, no kuriem lielākā daļa Zivju fonda finansējums, bet savu artavu ieguldījusi arī Vidzemes zvejnieku biedrība.
"Cenšamies ne tikai zvejot, bet arī atražot. Es domāju, ka tieši šis moments - mazulīšu ielaišana ir viens no galvenajiem, jo viņiem ir grūti izdzīvot," stāsta biedrības''Vidzemes zvejnieki'' valdes loceklis Ilmārs Lielmanis.
Pieaudzis taimiņš ir 40-60 centimetrus garš un sver apmēram 10 kilogramus. Tiek lēsts, ka no 5000 upē ielaistajiem taimiņiem nārstu sagaidīs apmēram 3500-4000 lašveidīgās zivis.
