Alejā ir 220 koki un 12 no tiem ir valsts nozīmes dižkoki.
Lai saglabātu aleju un tā nebūtu bīstama gājējiem un autovadītājiem, “Latvijas Valsts ceļi” tajā veic koku izzāģēšanas un vainagu sakopšanas darbus. „Pašvaldība ir arī nodrošinājusi sertificēta koku eksperta ekspertīzi un iesniegusi mums sarakstu ar tiem kokiem, kas būtu jāsakopj, ko arī ''Latvijas Valsts ceļi'' šobrīd dara,” norāda VAS „Latvijas Valsts ceļi” komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
2015. gadā tika veikta Pastendes alejas koku dendroloģiskā inventarizācija, numurējot kokus un novērtējot to stāvokli. Pētījumā tika apsekoti visi 220 alejas koki, katram no tiem izveidojot aprakstu, nosakot vērtību un bīstamību.
Pēc koku novērtēšanas tika noteikts, ka tikai 19 no visiem kokiem ir bīstami un likvidējami. Dižkoki un tie, kuros ir atrasti aizsargājami kukaiņi un ķērpji, tiks saglabāti.
„Ir iedzīvotāji, kas dzīvo šeit uz vietas un kas ikdienā mēro ceļu gan ar automašīnām, gan kājām un jūt šīs alejas bīstamību. Ir iedzīvotāji, bieži vien ne vietējie, kuriem vairāk interesē šī dabas aizsardzība, un tad, šīm abām frontēm satiekoties, risinājumus nav iespējams atrast,” norāda Ģibuļu pagasta pārvaldes vadītāja Kitija Vecmane.
Alejas Latvijā ir gan pašvaldību, gan Latvijas valsts ceļu, gan privātpersonu vai juridisku personu pārraudzībā. Apsaimniekošana ir atkarīga no tā, vai aleja ir aizsargājama. Ja aleja nav aizsargājama, tad jāievēro Ministru kabineta noteikumi par koku ciršanu ārpus meža.
„Ja šajā alejā būs arī resnāki koki, kuri atbilst dižkoku statusam, tad pašvaldība arī ar mums, ar Dabas aizsardzības pārvaldi, saskaņos to visu, mēs sniegsim savu viedokli, bet īpašniekam ir pluss tas, ka būs jāvēršas tikai pašvaldībā,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administratīvās daļas vadītājs Dzintars Ozols.
Latvijā ir mazāk par 100 aizsargājamu aleju. Talsu novadā ir tikai viena. Lai veiktu darbus šādās alejās, tas ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas izvērtē koku stāvokli un sniedz atzinumu, ko tajā drīkst darīt.
