Saņemtas ziņas no pieciem ar raidītāju aprīkotajiem melnajiem stārķiem

Kaut ceļu uz siltajām zemēm šoruden sāka sešas ar raidītājiem aprīkotas melno stārķu mātītes, šobrīd saņemtas ziņas par piecām. Viens no putniem vārdā Meija ceļā aizgājis bojā. Ornitologi šobrīd vēl nezina, kas ar stārķi noticis, taču pastāv aizdomas, ka to nonāvējis kāds plēsējs.

Šobrīd putnu pētnieki seko nu vairs tikai piecu stārķu ceļam uz Āfriku. Ornitologs Māris Strazds stāsta par četru viengadnieču – Sarmas, Upenes, Zuzes un Fejas – un vienas divgadnieces Kates ceļu uz siltajām zemēm:

„Upene un Sarma ir Turcijā, abas divas jau Āzijas pusē. Viņas ir kādus 150-180 km no Vidusjūras, tur pie Adanas gandrīz. Zuze pie Marmora jūras uz Grieķijas un Turcijas robežas, bet vēl Eiropas pusē. Un Feja, kas ir vistālāk un drusciņ sāņus, ir Serbijā pie Tisas ietekas Donavā, bet tas ir arī pietiekami tālu pareizā virzienā, tur īsti nekāda pamata satraukumam pagaidām nav.”

Kate ceļu uz Āfriku mēro jau otro gadu pēc kārtas. No Rumānijas, kur putns oktobra sākumā bija apstājies, tas sešās dienās nolidojis teju 2000 kilometru un nu atrodas Saūda Arābijā. Par stārķu atrašanās vietu ornitologu informē katram pievienots raidītājs, kas ik dienu uz Latviju nosūta īsziņu ar precīzām koordinātēm. Latvijas Dabas fonda priekšsēdētājs Jānis Ķuze stāsta, ka jaunās tehnoloģijas ornitologiem palīdz iegūt vairāk un precīzākus datus, kādus līdz šim iegūt nebija iespējams.

„Par arvien plašāku sugu spektru iegūstam informāciju, ko mēs iepriekš ieguvām, tikai pateicoties gredzenošanai. Ja, piemēram, par vienas konkrētas sugas pārvietošanās ceļiem ar gredzenošanas palīdzību mēs varam iegūt informāciju, tikai apgredzenojot milzīgu putnu skaitu, tad šobrīd ar pāris putniem, kas aprīkoti ar raidītājiem, mēs varbūt iegūstam detalizētāku informāciju,” klāsta Ķuze.

Melno stārķu populācija Latvijā strauji sāka samazināties deviņdesmito gadu sākumā. Putnu galvenais ienaidnieks dabā ir cilvēks. Jau agrā pavasarī ligzdošanu traucē meža strādnieki un tehnikas troksnis. Taču daudz lielāku kaitējumu sugai nodara ķimikālijas, ko cilvēki izmanto lauksaimniecībā un kas vēlāk nonāk ūdeņos.

„Ļoti daudzas ķimikālijas labāk šķīst taukos nekā ūdenī. Organismos, kur ir daudz tauku, viņi uzkrājas. Zivis ir ļoti treknas, un zivīs šī bioakumulācija notiek pat līdz tūkstoškārtīgam apmēram, salīdzinot ar vidi. Melnais stārķis ir no šīs zivjēdāju kompānijas, viņam 90% no barības objektiem ir zivis, līdz ar to viņš šīs visas draņķības uzņem nevis tādā daudzumā, kā viņas ir ūdenī, bet gan tādā daudzumā, kādas viņas ir šajos zivju taukos,” skaidro Strazds.

Ziemeļkurzemē šogad bija aptuveni 30 melno stārķu ligzdu, taču tikai viena trešdaļa pāru izperēja mazuļus. Savukārt Zemgalē, kur kopējais ligzdu skaits ir mazāks, reģistrētas septiņas ligzdas, katrā ar četriem mazuļiem. Māris Strazds nevar izskaidrot, kāpēc Latvijas teritorijā ir tādas ligzdošanas atšķirības. Iespējams, pie vainas bijis sausums:

„Lietus trūkums, kas ir visticamākais faktors. Attiecīgi - barības vietas izžūst. Pieaugušie putni ir pietiekami pieredzējuši, lai nevis ļautu saviem bērniem nomirt badā, bet vienkārši neligzdo. Pāris ir, un nekas nenotiek. Bija arī ligzdas, kur cāļi nomiruši badā, starp citu, tajā skaitā ligzda, no kuras ir viens no putniem ar raidītāju. Un, starp citu, tieši tas ir aizgājis bojā.”

Melno stārķu ceļam uz Āfriku Māris Strazds seko līdzi jau trešo gadu. 2013. gadā no astoņiem putniem Latvijā pārradās viens, taču otrajā gadā to nošāva Sudānā. Arī no pagājušā gada desmit ar raidītājiem aprīkotajiem putniem izdzīvoja viena Kate.

„Es galīgi neesmu vienaldzīgs, es stresoju, protams, par to. Ja es ieraugu punktu nepareizā vietā, tad man uzreiz ir… Tas apmēram tā – ja vecāki zinātu vienmēr, ko dara viņu bērni un kur viņi atrodas, viņiem stress būtu nesalīdzināmi lielāks nekā tad, ja dažreiz nezina, kas notiek. Vairumā gadījumu jau tas beidzas bez ziepēm, bet, ja tās ziepes ir...” par savu satraukumu stāsta Strazds.

Katra putna individuālajam ceļam uz ziemošanas vietu var sekot līdzi internetā izveidotai kartei. Tur atrodams gan putna vecums, gan ceļā pavadītais laiks, kā arī redzams lidojuma maršruts.

Šobrīd putnu pētnieki seko nu vairs tikai piecu stārķu ceļam uz Āfriku. Ornitologs Māris Strazds stāsta par četru viengadnieču – Sarmas, Upenes, Zuzes un Fejas – un vienas divgadnieces Kates ceļu uz siltajām zemēm:

„Upene un Sarma ir Turcijā, abas divas jau Āzijas pusē. Viņas ir kādus 150-180 km no Vidusjūras, tur pie Adanas gandrīz. Zuze pie Marmora jūras uz Grieķijas un Turcijas robežas, bet vēl Eiropas pusē. Un Feja, kas ir vistālāk un drusciņ sāņus, ir Serbijā pie Tisas ietekas Donavā, bet tas ir arī pietiekami tālu pareizā virzienā, tur īsti nekāda pamata satraukumam pagaidām nav.”

Kate ceļu uz Āfriku mēro jau otro gadu pēc kārtas. No Rumānijas, kur putns oktobra sākumā bija apstājies, tas sešās dienās nolidojis teju 2000 kilometru un nu atrodas Saūda Arābijā. Par stārķu atrašanās vietu ornitologu informē katram pievienots raidītājs, kas ik dienu uz Latviju nosūta īsziņu ar precīzām koordinātēm. Latvijas Dabas fonda priekšsēdētājs Jānis Ķuze stāsta, ka jaunās tehnoloģijas ornitologiem palīdz iegūt vairāk un precīzākus datus, kādus līdz šim iegūt nebija iespējams.

„Par arvien plašāku sugu spektru iegūstam informāciju, ko mēs iepriekš ieguvām, tikai pateicoties gredzenošanai. Ja, piemēram, par vienas konkrētas sugas pārvietošanās ceļiem ar gredzenošanas palīdzību mēs varam iegūt informāciju, tikai apgredzenojot milzīgu putnu skaitu, tad šobrīd ar pāris putniem, kas aprīkoti ar raidītājiem, mēs varbūt iegūstam detalizētāku informāciju,” klāsta Ķuze.

Melno stārķu populācija Latvijā strauji sāka samazināties deviņdesmito gadu sākumā. Putnu galvenais ienaidnieks dabā ir cilvēks. Jau agrā pavasarī ligzdošanu traucē meža strādnieki un tehnikas troksnis. Taču daudz lielāku kaitējumu sugai nodara ķimikālijas, ko cilvēki izmanto lauksaimniecībā un kas vēlāk nonāk ūdeņos.

„Ļoti daudzas ķimikālijas labāk šķīst taukos nekā ūdenī. Organismos, kur ir daudz tauku, viņi uzkrājas. Zivis ir ļoti treknas, un zivīs šī bioakumulācija notiek pat līdz tūkstoškārtīgam apmēram, salīdzinot ar vidi. Melnais stārķis ir no šīs zivjēdāju kompānijas, viņam 90% no barības objektiem ir zivis, līdz ar to viņš šīs visas draņķības uzņem nevis tādā daudzumā, kā viņas ir ūdenī, bet gan tādā daudzumā, kādas viņas ir šajos zivju taukos,” skaidro Strazds.

Ziemeļkurzemē šogad bija aptuveni 30 melno stārķu ligzdu, taču tikai viena trešdaļa pāru izperēja mazuļus. Savukārt Zemgalē, kur kopējais ligzdu skaits ir mazāks, reģistrētas septiņas ligzdas, katrā ar četriem mazuļiem. Māris Strazds nevar izskaidrot, kāpēc Latvijas teritorijā ir tādas ligzdošanas atšķirības. Iespējams, pie vainas bijis sausums:

„Lietus trūkums, kas ir visticamākais faktors. Attiecīgi - barības vietas izžūst. Pieaugušie putni ir pietiekami pieredzējuši, lai nevis ļautu saviem bērniem nomirt badā, bet vienkārši neligzdo. Pāris ir, un nekas nenotiek. Bija arī ligzdas, kur cāļi nomiruši badā, starp citu, tajā skaitā ligzda, no kuras ir viens no putniem ar raidītāju. Un, starp citu, tieši tas ir aizgājis bojā.”

Melno stārķu ceļam uz Āfriku Māris Strazds seko līdzi jau trešo gadu. 2013. gadā no astoņiem putniem Latvijā pārradās viens, taču otrajā gadā to nošāva Sudānā. Arī no pagājušā gada desmit ar raidītājiem aprīkotajiem putniem izdzīvoja viena Kate.

„Es galīgi neesmu vienaldzīgs, es stresoju, protams, par to. Ja es ieraugu punktu nepareizā vietā, tad man uzreiz ir… Tas apmēram tā – ja vecāki zinātu vienmēr, ko dara viņu bērni un kur viņi atrodas, viņiem stress būtu nesalīdzināmi lielāks nekā tad, ja dažreiz nezina, kas notiek. Vairumā gadījumu jau tas beidzas bez ziepēm, bet, ja tās ziepes ir...” par savu satraukumu stāsta Strazds.

Katra putna individuālajam ceļam uz ziemošanas vietu var sekot līdzi internetā izveidotai kartei. Tur atrodams gan putna vecums, gan ceļā pavadītais laiks, kā arī redzams lidojuma maršruts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti