Sadaļas Sadaļas

Salaspils novada Zeltiņu purvā veidos dabas parku

Salaspils novada dome atbalstījusi Zeltiņu purva dabas parka izveidi, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Dome izveidojusi darba grupu, kas izstrādās saistošos noteikumus, precizēs dabas parka teritorijas robežu un zonējumu.

Turpmāk Zeltiņu purva dabas parka teritorijai būtu jākalpo dabas izzināšanai un sabiedrības rekreācijai. Ņemot vērā, ka daļa no parka teritorijas saskaņā ar 2013.gada pašvaldības teritorijas plānojumu ir noteikta kā rūpnieciski izmantojama, pašvaldība sāks darbu pie teritorijas plānojuma grozīšanas, nosakot šo teritoriju par dabas un apstādījumu teritoriju.

Saistošos noteikumus par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - Zeltiņu purva turpmāko izmantošanu izstrādās darba grupa, ko vadīs Salaspils novada domes izpilddirektore Silvija Marcinkēviča. Tajā strādās arī Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomiskajos un infrastruktūras attīstības jautājumos Raivis Anspaks, pašvaldības speciālisti - Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders, teritorijas plānotāja Dace Griķe, vides inženiere Indra Semjonova, ainavu arhitekte Daiga Veinberga, kā arī Salaspils novada domes deputāts Andrejs Svilāns.

Līdz šā gada 1.septembrim darba grupa sagatavos un iesniegs domei saistošo noteikumu "Zeltiņu purva dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" projektu.

Pirms noteikumu apstiprināšanas tie tiks nodoti novada iedzīvotāju vērtējumam.

Kā savā profilā sociālajā tīklā "Facebook" norāda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, Zeltiņu purvu par dabas parku viņš rosinājis noteikt, lai to aktīvi varētu izmantot atpūtas un dabas izglītības vajadzībām.

Kā skaidro Svilāns, lai arī purva abas daļas abpus dzelzceļa uzbērumam ir klasificējamas kā degradētas, rietumu daļa parāda augsto jeb sūnu purvu tā sākotnējās atjaunošanās stadijās pēc kūdras izstrādes pabeigšanas. Savukārt teritorija uz austrumiem no dzelzceļa uzbēruma ir augsto un pārejas purvu biotopu atjaunošanās piemērs vairāku gadu desmitu laikā.

Teritorijas austrumu daļā konstatēti īpaši aizsargājami pļavu biotopi. 2021.gada pavasarī šeit izveidojās karsta kritene, kas šobrīd ir vienīgā aktīvā karsta kritene novadā. Pārējie šāda veida ģeomorfoloģiskie veidojumi Salaspils novadā ir iznīcināti ģipša iegulu izstrādes laikā.

Teritorijā konstatētas īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo augu sugu atradnes - vālīšu staipeknis, gada staipeknis, parastā apdzira, Sibīrijas skalbe, naktsvijole. Šeit aug arī valsts nozīmes dabas piemineklis - dižkoks blīgzna.

Teritorijas ziemeļu daļā, bijušās Zeltiņu pusmuižas parkā konstatēti vairāki vietējas nozīmes citzemju koku sugu eksemplāri.

Potenciālā dabas parka teritorijā konstatētas vairāku īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugas - tumšais kailgliemezis, grieze, vakarlēpis, sila ķirzaka, parka vīngliemezis.

Tiek norādīts, arī uz kultūras, tai skaitā, industriālo mantojumu - šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kurš vēsturisko Zeltinu karjeru savienoja ar Salaspils dzelzceļa staciju un tika izmantots ģipša transportēšanai. Teritorijas ziemeļu daļā ir saglabājušās vēsturiskās ģipša lauztuves.

Ņemot vērā teritorijas daudzpusīgo - botānisko, zooloģisko, ģeoloģisko, kultūrvēsturisko - kūdras un ģipša ieguves vēstures, kā arī Zeltiņu pusmuižas kontekstu, Svilāns rekomendēja teritorijai noteikt dabas parka statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt