Vides fakti

Aplikācija «Zini ko pērc»

Vides fakti

Vides fakti

Smilšu krupis

Salacgrīvas novadā atjauno smilšu krupja biotopu

Smilšu krupis septembrī jau pamazām sāk doties ziemas guļā. Tiesa gan, nesenajās atvasaras dienās tas joprojām ir gana aktīvs. Raidījums “Vides fakti” devās uz Salacgrīvas novadu, lai piedalītos smilšu krupja dzīvotnes atjaunošanas darbos.

Smilšu krupi var atpazīt pēc tam raksturīgās šaurās, dzeltenīgās svītras, kas  stiepjas pāri tā mugurai. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms skaidro, ka smilšu krupim patīk smilšainas, grantainas teritorijas platības, turklāt nevis dziļi apslēptas zem koku saknēm, bet atklātas.

“Dabiskā vidē viņus visbiežāk var sastapt jūras krastā, smilšainās pludmalēs vai arī tādās vietās, kur ir atklāti grantaini krasti, piemēram, dažreiz upju krastos. Šis krupis savu dienas laiku vasarā pavada paslēpies zem akmeņiem, lai nebūtu karsti un lai ienaidnieki viņu nevarētu noķert, bet, iestājoties mijkrēslim, viņš dodas barības meklējumos," stāsta Soms, uzsverot, ka smilšu krupim svarīgs ir seklas ūdens tilpes tuvums. 

Kā skaidro DAP vecākais referents īpašumu apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis, krupis Salacgrīvas novada dabas liegumā „Karateri” dzīvo tāpēc, ka tur ir bijis karjers. Kopumā karjera platība ir 24 hektāri, taču smilšu krupja dzīvesvieta jeb vide, kurā tas jūtas vislabāk, ir līdz 10 hektāriem liela. Puse no visa karjera, diemžēl, jau ir neatgriezeniski aizaugusi. Kā norāda Rubenis, krupim īpaši piemērotas vietas ir kaudzes, kas veidojušās karjera rakšanas laikā, noņemot augsnes virskārtu. Tās ir piemērotas krupja ziemošanas vietas, jo var tajās ierakties līdz pat 2 metru dziļumam. Savukārt seklās lāmas krupim ir vajadzīgas kā siltas nārsta vietas. 

Smilšu krupis Eiropā ir sastopams, sākot ar Portugāli un Spāniju areāla dienvidrietumos. Virzienā uz ziemeļiem tā areāla robeža sasniedz Dāniju un Zviedrijas dienvidus, bet austrumu virzienā Baltijas valstu, Baltkrievijas un Ukrainas rietumus. Uz Igaunijas pusi jau tas kļūst mazāk sastopams, jo tur smilšu krupim kļūst par aukstu.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti