“Tagad ir ieradusies tikai salīdzinoši neliela gājputnu daļa un tikai daļa sākuši ligzdot, bet, kokiem saplaukstot, ligzdotāju būs arvien vairāk,” stāstīja Ķerus. Viņš skaidroja, ka lielākā daļa putnu, kas nebūvē lielās ligzdas, viegli pielāgojas mainīgiem apstākļiem. Piemēram, ja iepriekšējos gados krūmā bijusi kāda maza ligzdiņa no zariņiem vai sūniņām, tad nākamajā gadā putnam tā vairs nebūs vajadzīga.
“Ja mežā nozāģē zaru, uz kura ir bijusi melnā stārķa ligzda, tad tā ir liela skāde! Pat tad, ja ligzda ir nokritusi, jo zaru, kas var izturēt melnā stārķa ligzdu, nav nemaz tik daudz.
Jebkurā sezonā vajadzētu saudzēt dobumainus kokus, tāpēc ka dobumu vispār putniem mēdz trūkt,” norādīja Ķerus.
Bet kā tad pareizi kokus pavasarī apkopt? Viens no biežāk veicamajiem darbiem ir vainaga pacelšana. Tas nepieciešams, lai gar kokiem būtu iespējams staigāt un braukt. Arborists un uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands uzskata, ka vainaga pacelšanai pietiek ar rūpīgu zaru, jo īpaši sauso zaru izzāģēšanu.
“Pēc tam, kad ir pacelts vainags, var domāt par tādiem jautājumiem kā koka samazināšana vai sašaurināšana, ja tas uz vienu pusi aug priekšā logam vai krīt uz ceļa. Ar rūpīga darba veikšanu ir iespējams izveidot koka struktūru, kas būtu ne tikai veselīgs, bet arī drošs koks. Mēs varam palīdzēt izveidot stabilu skeletu. Pārsvarā koku kopšana pilsētā ir mūsu, cilvēku, nevis koku vajadzības. Pirmām kārtām, arboristi padara kokus drošus sabiedrībai,” skaidroja Neilands.
Tāpēc ir svarīgi saprast, kā vispareizāk zaru apgriezt, lai tas netraucētu putniem un nekaitētu pašam kokam.
Neilands norādīja, ka viena no izplatītākajām kļūdām ir iedomāties līniju, pa kuru būtu jāgriež, neņemot vērā koka vajadzības.
Tāpat arī jāzina laiks, kad kokus zāģēt un kad šādām nodarbēm jau ir par vēlu. Piemēram, no aprīļa līdz jūnijam apdzīvotās vietās kokus ir aizliegts cirst. Taču Ķerus uzsver, ka īpaši piesardzīgiem būtu jābūt laikā no marta līdz jūlijam.
“Ir jāvērtē katra situācija, jo skaidrs, ka putns ligzdu mēģina paslēpt. Ja apzāģējamais vai nozāģējamais koks ir tāds, kurā jūs pavisam noteikti zināt, ka ligzdas nav, tad, ja nu ir vajadzība, to var nozāģēt arī vēlāk. Piesardzība attiecas arī uz krūmiem, kurus kāds putns var būt izvēlējies par savām mājām,” stāstīja Ķerus.
Viņš skaidroja, ka marta beigās krūmus vēl var cirst, tāpēc ka putni, kas ligzdo krūmos, lielākoties vēl nav atgriezušies. Turklāt tie ligzdas nevīs, kamēr krūmi nebūs salapojuši.
Pavasarī ir jāsakopj vide, bet krūmu ciršana šajā gadalaikā neesot tā labākā nodarbe. Līdzīgi kā pārāk intensīva lapu grābšana. “Ja jūs izgrābjat visas pēdējās lapas zem krūmiem, tad lakstīgalai šogad nebūs kur ligzdot! Ja mēs domājam par putniem, tad ar tādu pārlieku sterilitāti savā vidē aizrauties noteikti nevajag,” pārdomās dalījās Ķerus.
Vērts atcerēties, ka pavasarī ar apdomu būtu jākopj arī lapu kaudzes, jo arī tajās kāds mitinās. Tāpēc ieteikums ir lapu kaudzes vispirms uzmanīgi pārcilāt, jo kāds tajā, iespējams, joprojām guļ ziemas miegu.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
