Sākas lašveidīgo zivju nārsts – uzmanīs lieguma ievērošanu

Latvijas upēs sākas aktīvāks lašveidīgo zivju nārsts. Tāpēc vides inspektori pievērsīs pastiprinātu uzmanību zivju makšķerēšanas lieguma ievērošanai. Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina arī iedzīvotājus ziņot par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību.

DAP pārstāve Baiba Līviņa –Jarohoviča: Par lašveidīgo zivju nārstuSintija Ambote
    Pārvaldes pārstāve Baiba Līviņa-Jarohoviča stāsta, ka tad, kad sākas rudens un sākas pirmās salnas, tad laši nāk no jūras nārstot. Lašveidīgie - tie ir laši un taimiņi, kas ļoti līdzīgi lašiem. Laši nāk nārstot tieši tajās upēs, kurās viņi paši ir radušies.

    Šobrīd ir ļoti augsts ūdens līmenis, tāpēc grūti būs redzēt, bet laši nāk ik pa brīdim iekšā Gaujā, Daugavā un Salacā un citās tīrās upēs, kur nav aizsprostu priekšā.

    Pārsvarā ir aizliegts makšķerēt upēs tieši lašu nārsta laikā un īpaši jau ķert zivis, kas nāk nārstot. Protams, lai aizsargātu šīs zivis, inspektori un dabas aizsargi rīkos reidus un uzmanīs, lai malu zvejnieki šīs zivis nenoķertu, uzsvēra Līviņa-Jarohoviča.

    Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, Dabas aizsardzības pārvalde aicina vietējos iedzīvotājus, dodoties pastaigās un pārgājienos dabā, būt apzinīgiem un ziņot vides inspektoriem par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību.

    Vienlaikus jāuzsver, ka šādas pastaigas un lašu vērošanas pārgājieni ir labs palīgs zivju sargāšanā. Uzvedoties klusi, cilvēku klātbūtne zivis netraucēs, bet šādu vērotāju klātbūtne var aiztramdīt kādu malu zvejnieku un tādā veidā pasaudzēt lašus un taimiņus.  Interesentiem un dabas draugiem, kas vēlas novērot lašu došanos uz nārsta vietām, gan vēl kādu brīdi jāpaciešas - augstā ūdens līmeņa dēļ lašu nārsta vērošana ir apgrūtināta.  Tomēr, pieturoties aukstam un sausam laikam, ūdens upēs varētu kļūt skaidrāks un zivis varētu būt novērojamas labāk.

    Lai vērotu lašu nārstu un uzzinātu vairāk par šīm cēlajām zivīm,  Dabas aizsardzības pārvalde 2. novembrī aicina uz izzinošu pārgājienu gar vienu no skaistākajām un straujākajām Gaujas pietekām – Amatu.  Vēl interesantāku un aizraujošāku šo pastaigu padarīs pieredzējušu Dabas pārvaldes inspektoru stāsti. Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots, tādēļ lūdzam pieteikties iepriekš – līdz 1. novembrim, zvanot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciālistei Baibai Līviņai-Jarohovičai pa tālruni 29433353 vai rakstot [email protected] Par precīzu tikšanās vietu un laiku informēs individuāli katru interesentu.

    Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm:

    • Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas laši
    • Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.
    • Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.
    • Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu.

    Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās mašķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām (atkarībā no upes) vispār aizliegts makšķerēt. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit.

    Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti