Sadaļas Sadaļas

Šakālis nav vienīgā jaunā suga Latvijā - parādās neredzētas strupastes, eži un kukaiņēdāji

2014.gadā Latvijā par vilkiem ir veikti daudzi un dažādi pētījumi, kuru gaitā ir identificēta pavisam jauna dzīvnieku suga – zeltainais šakālis. Tikmēr Lietuvu sasniedzis jenots, kas mēdz darboties gan uz zemes, gan kokos, apdraudot putnu ligzdas. Mazāk pamanāma kļuvusi vēl citu sīku zīdītāju ienākšana Latvijā.

Gada sākumā raidījums "Vides fakti" viesojās "Latvijas Valsts mežu" (LVM) Mežzinātnes institūtā "Silava" pie vadošā pētnieka Jāņa Ozoliņa, kur pētīja, kas vilkam vēderā un uzzināja daudz un dažādus interesantus faktus par vilku. Pagājuši deviņi mēneši, zinātnieki spēruši lielus soļus vilku pētīšanā un monitoringā.

Vienā no pētījuma daļām noskaidrots, ka ir zināmas 284 vilku radnieciskās saites.

"Mēs varam droši apgalvot, ka Latvijas vilki un liela daļa no vilkiem dzimst tepat Latvijā. Ja līdz tam tā hipotēze bija: "Mēs zinām tikai, ka pie mums ir diezgan daudz vilku, tad šķiet, ka viņus tik daudz medī, varētu ienākt pāri robežām", tad šīs analīzes, tomēr pierādīja, ka tā nav," pastāstīja Jānis Ozoliņš.

"Visvilkainākās vietas Latvijā ir Valmiera un Dundaga. Lubānas puse ir tikai piektajā, sestajā vietā," vilku apdzīvotākos novadus nosauc eksperts.

Jau gadu plašsaziņas līdzekļos tiek runāts, vai pienācis brīdis, ka Latviju sākuši apdzīvot šakāļi.

"Starp citu, šajā monitoringā mums bija iespēja pārbaudīt šakāļiem līdzīgos, nomedītos dzīvniekus, analīzes tika veiktas Tartu universitātē, jo viņiem ir pieredze. Un analīzes apstiprināja - Jā, no Latvijas nākušās analīzes un paraugi atbilst zeltaina šakāļa DNS kodam un vairs nav šaubas, ka šī suga pastāv," sacīja pētnieks Jānis Ozoliņš.

Par to, ka Igaunijā un Latvijā dzīvo šakāļi nav šaubu. Nav zināms par šakāļiem Lietuvā, jo tur pavisam nelielā skaitā tiek medīti vilki, bet klīst runas, ka Baltkrievijā vēl tik nepierastie dzīvnieki arī jau ir ieceļojuši.

"Medījot vilkus, vienmēr rodas jautājums, kā mednieks kā speciālists nevar atšķirt, ka nemedī vilku, bet mēs kā speciālisti paši varam apliecināt, ka tas nav vienkārši.

Atšķirības ir grūti saskatāmas, tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā izšķīrās par šakāļa iekļaušanu medījamo sugu sarakstā.

Termiņš tāds pats kā vilkiem, bet šobrīd tie kļūst par legāli nomedītiem vilkiem," pastāstīja Jānis Ozoliņš.

"Šakālis apmetās tādās vietās, kas līdzinās viņa ierastai videi, tie nav lieli meža masīvi, tā ir stepei līdzīga ainava, niedrāji, mitrāji. Šakāļu barības objekti ir dažādi, sīki dzīvnieki, Latvijas šakāļos bija atrasta stirnas atliekas, bet tas nav pierādījums, ka tā bijusi dzīva. Viņi ir arī maitēdāji, kas ēd kukaiņus, vaboles, stirmas. Šakāļi, kā citi sugas dzimtas pārstāji, nesmādē augu dzimtas barību.

Izrādās, ka par šakāļa ienākšanu Latvijas teritorijā nebūtu tā jābaidās, kā par kādu citu sugu, kura sasniegusi jau Lietuvu.

"Šakālis nav jenots, kas barojas gan uz zemes, gan kokos. Diez vai no viņiem parādīsies kāds liels spiediens uz sugām.

Jenots būtu ļoti neierasts, viņa klātbūtne varētu ko mainīt mūsu dzīvnieku valstī. Piemēram, putnu ligzdas, jo gan uz zemes, gan kokos pie mums nav tādu plēsēju," nākotni ieskicē eksperts Ozoliņš.

Var vien domāt, ka jenotam ķepas Latvijā sals un ziemās būs grūti ar barības atrašanu, kaut gan, ja paskatās, pēdējās ziemas nav bijušas pietiekami bargas, bet bažas rada eksotisko dzīvnieku turētāji, piemēram, tie, kas tur bruņurupučus.

Mazākpamanāma kļuvusi sīku zīdītāju ienākšanu. Latvijā ir parādījušās jaunas strupastu sugas, jauni kukaiņēdāji, nemanāmi ienācis arī baltkrūtainais ezis, kurš nomainīja Latvijai ierasto brūnkrūtaino ezi.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt