Brūns ar četrām ķepām, vienu galvu un asti, tādas kārtīgas saujas lielumā bija liepājnieka Ģirta atrastais bruņurupucis. Ģirts netālu no pludmales pamanījis bērnus, kuri aiz ziņkārības zālājā kaut ko sparīgi bakstījuši.
Tajā dienā Liepājas pludmales tuvumā tika atrasti pat divi bruņurupucīši, kas visticamāk bijuši saimnieku izmesti.
Ir ierasts, ka uz ielas nereti redzami cilvēku izmesti suņi un kaķi. Izrādās, arī bruņurupuči tiek izmesti dzīvei zem klajas debess.
"Teorētiski iespējams, ka viņš varēja izdzīvot tepat purvā, te ir tāds neliels dīķītis. Varēja pārziemot un tad parādīties, bet visticamāk, kāds ir izlaidis uz ielas, jo, ja būtu aizmucis, tad jau kāds būtu pieteicies," domā Ģirts Treimanis.
Par Treimaņu ģimenes tēva ideju – dot bruņurupucim mājas, nav priecājušies vienīgi mājas kaķi. Vīrietis sniedzis lielisku mācību saviem bērniem – ja dzīvnieks nonācis nelaimē, tam jāpalīdz. Mazā Samanta priecājas par ģimenes jaunpienācēju: "Es bruņurupucīti nosaucu par Āboliņu. Man iepatikās tāds vārdiņš."
Ilgs laiks nepagāja, kamēr pludmalē kāda sieviete pamanījusi Ābolīša sugas brāli. Bruņās esošais rupuču puisis sparīgi centies pārvietoties baltajās pludmales kāpās, līdz galu galā kāda sieviete viņu aiznesusi glābējiem. "Bija darbinieki, kuriem nācās izdomāt, kur viņu likt un ko ar viņu darīt. Pirmais pa rokai bija banāns, kas viņam tīri neko garšoja. Tā viņš ieguva sev iesauku – Banāniņš," stāsta Liepājas pludmales glābšanas dienesta vadītājs Kristiāns Brūvers.
Glābēji bruņurupuča foto ievietojuši sociālajos tīklos cerībā atrast saimnieku, bet nesekmīgi: "Atradās cilvēki, kuri grib šādu kustonīti sev, solījās rūpēties pienācīgi. Un paldies Dievam, jau pēc pāris dienām viņš atrada jaunas, savas īstās mājas."
Šādu saimnieka pamestu eksotisko dzīvnieku glābējiem nācies glābt pirmo reizi. "Mums ir bijušas čūskas, lapsas. Aita vienreiz nodzīvoja nedēļu malkas šķūnītī. Mēs tādā dzīvā vietā dzīvojam. Bija arī alnis, bet bruņurupucis pirmo reizi. Gaidām tagad krokodilu," joko glābējs Kristiāns.
"Ne jau tikai Liepājā ir atrasti šie te rupucīši. Tepat Rīgā, Māras dīķī, bezpajumtnieks atnesa rupuci, ko bija izzvejojis no konteinera," stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Visbiežākais mūsu klients ir sarkanausu bruņurupucis, arī dzeltenausu bruņurupucis."
Pirmais bruņurupucis, kurš atrasts savvaļā, zooloģiskajā dārzā nonācis pirms 25 gadiem. Kopš tā laika, jo īpaši vasarās, zvani par noklīdušiem vai izmestiem rupučiem ir regulāri. Jūlijā vien zooloģiskajā dārzā nonākuši seši jauni dzīvnieki. "Šī ir Rīgas zooloģiskā dārza bruņurupuču patversme, šeit dzīvo rupucīši, kurus cilvēki ir izmetuši ārā vai uz zooloģisko dārzu atnesuši paši. Kurš gan var iedomāties, ka maziņš, maziņš bruņurupucis var izaugt par šādu te pannu," rāda zoodārza pārstāvis.
Cilvēki atnes arī citus eksotiskos mīluļus, kuri kļuvuši lieki, piemēram, papagaiļus, iguānas un nereti arī kādu mūdzīti, kurš pamanījies aizbēgt, piemēram, Madagaskaras tarakānu, kas ir ļoti izveicīgs bēdzējs.
"Ir kādas ķirzakas, kas ir bijušas aizmukušas, bija arī krokodiliene Krokse, kuru noķēra Plakanciemā, Olaines apkārtnē. Glābēji noķēra un atveda pie mums," stāsta Māris Lielkalns.
Bruņurupucis ir gaļēdājs, tāpēc, izmests kādā ūdenstilpnē, viņš apēdīs visu, kas ir garšīgs, piemēram, zivju mazuļus un citas radības, tādā veidā iznīcinot dabīgo vidi. Turklāt, bruņurupucis dzīvo ne mazāk un ne vairāk kā 30 gadus.
"Viņa neredzamais ienaidnieks ir viņu parazīti. Neviens nezina, kādi viņam iekšā ir parazīti un kā tas var ietekmēt šīs zemes faunu.
Ja sarkanauši sāk dzīvot vienā dīķī ar mūsu purva bruņurupuci, mūsu pašu iznīcinās, jo sarkanausis ir veiklāks un plēsīgāks. Parazīti var ietekmēt purva bruņurupuci, kurš nav piemērojies šim parazītam. Sekas var būt krietni biedējošas," skaidro zoodārza pārstāvis Lielkalns.
Bruņurupucis ir aukstasiņu dzīvnieks, kas atšķirībā no citiem silto zemju iemītniekiem, kas nonākuši Latvijas dabā, spēj izdzīvot arī ziemā, nopietni apdraudot pašmāju ūdenskrātuvju dzīvo radību.
"Bruņurupucis mierīgi pārziemo un nākošajā gadā turpina savus grēka darbus."
Rīgas zooloģiskajā dārzā ik gadu nonāk vismaz 50 dažādu sugu bruņurupuči, tāpēc atliek vien atgādināt - ja nolemts iegādāties kādu eksotisku dzīvnieku, jāpadomā, vai viņš pēc kāda laika neapniks un nebūs jāmeklē tam jaunas mājas.
