Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Uzmanīgi ar vēlmēm, tās īstenojas – sapnis par akitu piepildās, izglābjot suni no nāves!

Kas saimniekam jāzina par anestēziju un narkozi mīlulim?

Saimnieka klātbūtne operācijā nepalīdz. Kas jāzina par anestēziju un narkozi mīlulim

Gluži tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem laikus neatklātas veselības problēmas vēlāk var beigties ļoti bēdīgi. Atšķirība ir tā, ka dzīvniekam slimība vai cita problēma progresē daudz ātrāk nekā cilvēkam. Tomēr tad, ja nākas veikt operāciju, speciālisti iesaka pirms anestēzijas vai narkozes veikšanas uztaisīt analīzes, kā arī visu izrunāt ar ārstu un rūpīgi ieklausīties rekomendācijās.

Pie ārsta jādodas laikus

Veterinārārsts Agris Ilgažs atgādināja – pat visniecīgākās pazīmes, ka mīlulis nejūtas labi, saimnieks nedrīkst atstāt bez ievērības.

Mājdzīvniekiem mūža otrajā pusē parādās locītavu problēmas, tomēr nereti signālus par to, kā var attīstīties notikumi,  saimnieki saņēmuši  jau sen, kad mīlulim bijis vien pusgads.

Ilgažs skaidroja: "Pat nevajag būt globālam klibumam, dažreiz īpašnieks saka: viņš piecēlās no rīta, negribēja uz labās kājas atbalstīties, bet tagad viss jau ir kārtībā. Tas ir pirmais simptoms, ko noteikti vajadzētu pavērot. Varbūt viņam nedēļa, divas [un] būs viss kārtībā. Pēc pāris nedēļām, mēneša atkal tāds pats simptoms. Noteikti jāiet pie vetārsta. Tas ir pirmais tādā agrīnā vecumā."

Lai laikus paredzētu, ka mājdzīvniekam nākotnē var būt dažādas locītavu kaites, pirms ņemt dzīvnieku, jāaprunājas ar vetārstu. Dažādām šķirnēm ir raksturīgas atšķirīgas veselības problēmas.

Veterinārārsts norādīja: "Ja mēs runājam par locītavām – artrīts, artroze, osteodistrofijas – kā kuram. Tur ir daudz faktoru. Dzīvnieka izmērs. Cik smags, vai ir pārbarots, nav pārbarots. Kāda slodze. Kādi ģenētiskie faktori."

Lielajiem suņiem, kam visraksturīgākās ir locītavu problēmas pēc 6–7 gadu vecuma, vetārsts ieteica ikdienā lietot vitamīnus. Tāpat var palīdzēt fizioterapija.

Tomēr pats galvenais, ko saimnieks sava mājdzīvnieka labā var izdarīt, – nepalaist garām brīdi laikus doties pie ārsta.

"Viņš kliboja līdz gadam, pēc tam vairāk nekliboja. Tagad viņam ir 6 gadi  – atnāk, atkal sācis klibot. Izmeklē dzīvnieku, saproti, ka uz to gadu vajadzēja uztaisīt operāciju un viņš dzīvotu saules mūžu neklibojot, visticamāk. Tagad operācija tāpat jātaisa, bet nevari nevienu procentu dot, ka tas palīdzēs," iemeslus, kādēļ nevilcināt vēršanos pēc palīdzības, skaidroja speciālists.

Ja jāveic operācija

Pirms operācijas ir ļoti svarīga dzīvnieka saimnieka saruna ar ārstu, lai tas pēc iespējas labāk sagatavotu savu mīluli procedūrai, kur būs vajadzīga anestēzija.

Anestezioloģe Laura Voiko šo procedūru raksturoja ļoti tieši: "Anestēzijas laikā tā ir cīņa par to, lai fizioloģiskie rādītāji būtu tādi, kādi viņi bija pirms anestēzijas."

Pirms narkozes svarīgi veikt pilnas asins analīzes, lai noteiktu, kāds ir dzīvnieka veselības stāvoklis, un lai anestēzijas riski būtu mazāki.

Ir dažas suņu un kaķu šķirnes ar sirds problēmu risku, tādēļ anestezioloģe ieteica pirms operācijas doties vizītē pie kardiologa.

Voiko norādīja: "It sevišķi, ja dzīvnieki ir jau seniori, noteikti būtu vēlams. Pēc septiņu gadu vecuma. Tāpat ar kaķiem – jebkurš kaķis var būt ar kardiovaskulāru saslimšanu. Un, tikai paklausoties ar fonendoskopu sirdi, mēs varam nedzirdēt izmaiņas. Tāpēc standarta veterinārārsts, kas nav kardiologs, ne vienmēr var noteikt sirds problēmas."

Nereti dzīvnieku saimnieki vēlas būt klāt brīdi, kad viņa mīlulim tiek veikta kāda ķirurģiska manipulācija, – ar domu, ka viņa klātbūtne pacientu stiprinās.

Tomēr dzīvē ir pretēji.

"Ja anestezētam dzīvniekam tas īpašnieks ir kaut kur tepat, tad rādītāji, ko mēs monitorā skatāmies, ir izmainīti. Kādreiz īpašnieks saka: "Mēs gribam būt klāt. Viņš mums ir ļoti mīļš." Nē, jūs viņam vēl sliktāk darīsiet. Viņš nejutīs nekā, viss ir kārtībā, bet organisms vai zemapziņa, vai kas – reaģē," skaidroja veterinārārsts.

Pēc operācijas bieži vien saimnieki mīluli vēlas pēc iespējas ātrāk vest uz mājām. Speciālisti aicināja uzticēties klīnikas personālam, jo kādu brīdi atgūties pēc ķirurģiskas iejaukšanās dzīvniekam labāk ir vetārstu uzraudzībā. Saimniekiem jārēķinās, ka pēc operācijas mīlulis uzreiz nevar atžirgt un justies tā, it kā nekas nebūtu bijis. Viņu kustības būs lēnākas un psiholoģiskais stāvoklis nedaudz izmainīts.

Voiko norādīja: "Liela daļa narkozes līdzekļu izraisa nelabumu dzīvniekiem. Pat vemšanas reakciju. Mēs iesakām pirmajā dienā neaizrauties ar pārmērīgu barošanu."

Operācijas dienas vakarā saimniekam obligāti jābūt mājās.

Nedrīkst atvest no klīnikas suni vai kaķi, bet pats doties savās gaitās. Ja ķirurģiskā iejaukšanās bijusi nopietna, vēlams savu mīluli neatstāt vienu pat vairākas dienas.

Ķepa uz sirds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt