Gar acīm ņirb vairāk nekā simt zili mirdzošu tauriņu. Pēdējais izšķīlās ceturtdienas rītā. Tas ir zilais morfīds - tauriņš, kas lieliski māk apmānīt. Kad spārni sakļauti, tas ir pelēkbrūns, ar septiņām viltus actiņām, lai aizbiedētu putnu, kurš kāro tauriņu apēst. Taču spārnu iekšpuse ir koši zila.
„Zvīņas uz spārniem ir caurspīdīgas, ...un zilā krāsa veidojas atstarojot saules gaismu. Tāpēc zilā krāsa nav vienā noteiktā tonī , bet dažādos lenķos. Šis zilums mainās no gaišāka uz tumšāku, metālisks spīdums, līdz pat matētam,” saka biologs Kaspars Ozoliņš.
Ideju par zilo morfīdu uzlidojumu biologs noskatījis ASV tauriņu mājās. „Lai būtu sirreāla sajūta, ka ..... lai kā drusku sapnī. Ne velti dots sengrieķu dieva Morfija vārds,” viņš pats saka.
Tumšākā stūrī noslēpies vēl viens no lielākajiem pasaules tauriņiem. „Tas ir nakts tauriņš - Atlasa pāvacis. Spārnu platums šim ir 24 centimetri,” saka Ozoliņš.
Šī milzeņa, zilo morfīdu un citu Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropu tauriņu paradīzē valda vairāk nekā plus 30 grādu karstums un liels mitrums.
Apmeklētājiem te līst sviedri. Lai tauriņus apskatītu, nevajag steigties. Kā saka biologs, jo mazāk kustēsies, jo vairāk varēs redzēt - vajag mierīgi stāvēt un vērot, jo tauriņi paši lidos apkārt.
