Sācies pelašķu, vīgriežu un liepziedu laiks. Ciemos pie Liānas Aldiņas Ziemeļu dabas medicīnas muzejā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirms nepilna mēneša vasaras saulgriežu priekšvakarā Cēsīs durvis vēra Ziemeļu dabas medicīnas muzejs. Tā ekspozīcija, kuras saturu veidojuši Vides risinājumu institūta pētnieki, ir veltīta ārstniecības augiem un to pielietojumam veselības aprūpē. Tā kā šobrīd vasara ir pilnbriedā un daudzi ārstniecības augi vēl būtu tikai vācami, tad interesējāmies, kas būtu jāzina, pirms doties dabā un, protams, arī kādus augus tagad varam savākt savai dabas aptiekai.

Ciemos pie Liānas Aldiņas Ziemeļu dabas medicīnas muzejā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Cēsu pilsmuižas klētī, jaunatvērtajā Ziemeļu dabas medicīnas muzejā, tā vadītāja Liāna Aldiņa te ienākušos apmeklētājus iepazīstina ar to, kas būtu te apskatāms. 

"Pa labi vairāk par to, kāda ir tā vēsture ar ārstniecības augiem tīri pasaules griezumā, kā tas viss ir veidojies, tālāk jau ejam cauri, skatamies. Vienā pusē ir tā orgānu sistēma, pie kuras varam kaut ko lietot, otrā pusē ir tie augi, ko varam lietot," rāda Liāna Aldiņa.

Kāpēc būtu nepieciešama šāda izzinoša ekspozīcija?

"Dabas aptieka var palīdzēt, tur vienkārši ir jāzina, ko lietot, kad lietot, ko nevajadzētu lietot, jo tableti tu pats īsti no zila gaisa nekur nedabūsi, tev būs jāaiziet uz aptieku jānopērk, tas nozīmē, ka vienmēr būs kāds cilvēks, kas tevi pakonsultēs, ja pats nezināsi, ko vajag. Ar augiem ir drusku cits stāsts, tie tomēr mums ir brīvi pieejami, līdz ar to iespēja, ka tu aiziesi uz pļavu un paņemsi kaut ko tādu, ko nevajadzētu, tomēr pastāv drusciņ, drusciņ lielāka, un arī augos tas ķīmiskais spektrs ir plašāks, tur vienā augā būs vairāki ķīmiski savienojumi, tas iedarbības spektrs līdz ar to ir plašāk, tāpēc ir jāzina, ko lietot, ko nelietot kopā ar medikamentiem, kad vākt, – tur to jautājumu, kas jāzina, ir pietiekoši daudz. Zināšanām ir jābūt, jo paņemt šķēres un iet vienkārši sagriezt augus principā nevajadzētu arī tad, lai tikai ieliktu vāzē. Arī tad mēs varam kaut ko indīgu aizķert, kaut ko mēs varam dabūt uz ādas, vai – nejauši pirksts mutē... nu ir jāzina, ko mēs vācam, kā mēs vācam, zināšanām noteikti ir jābūt," skaidro Aldiņa.

Prasme pielietot ārstniecības augus mūsu senčiem ir bijis savā ziņā izdzīvošanas pamats, bet, laikam ritot un paplašinoties medicīnisko preperātu klāstam, šīs zināšanas izzūd un ir vairs retajam. Un arī šajā ziņā var palīdzēt jaunā ekspozīcija, kur interaktīvā veidā ekrānā vari pārbaudīt savas zināšanas.

"Te nu ir iespēja pārbaudīt, cik tad labi mēs tos atšķiram, kaut vai te, piemēram, mellene un čūskoga, protams, ka liekas it kā ļoti vienkārši, taču, ja, cilvēks pilsētā dzīvodams, mellenes īsti ir redzējis tikai tirgū, tikai sabērtas trauciņā, tad, protams, būs jautājums, vai mēs mežā tās atšķirsim vai neatšķirsim, un te mums parādās – tā ir mellene, tā ir īstā, un attiecīgi, kā tad mēs varam atšķirt," turpina eksperte.

Izmantojot iespēju, ka te ir informācija, kurš augs kuram orgānam noder un arī to, ka Liāna Aldiņa pati ir farmaceite, tad arī runājam par to, ko vēl varam dabas aptiekā savākt, jo daļa augu ir vācama līdz vasaras saulgriežiem. Taču izrādās – nekas daudz nav nokavēts.

"Kas ir nokavēts, tas gan katram pašam būs jāskatās savā dārzā, jo tomēr drusciņ, drusciņ arī pie mums Latvijā atšķirās tie brīži, kad kas sāk ziedēt un kad kas ir vācams, taču šobrīd pie mums, vismaz Cēsu pusē,

noteikti vajadzētu savākt savu groziņu ar liepziediem, vajadzētu aiziet sameklēt vīgriezes, šobrīd tieši ir sākusies ziedēšana, un jāskatās, vai tā vīgrieze ir vairāk saulītē vai paēnā, vai ir uzziedējusi vai nav.

Dārzā ir jāpaskatās, kā tad izskatās kumelītes, kliņģerītes, manuprāt, vēl nav sākušas ziedēt, tātad līdz tām ir jāpagaida, tās vēl paspēs savākt; pelašķis, arī to mēs šobrīd jau varam sākt vākt, tas ir ziedos, ķimenes noteikti, tieši ir īstais laiks; mellenēm laiks vēl ir priekšā, tās pie mums vēl nogatavojušās īsti nebūs; piparmētras jāskatās, kā tas ir katrā dārzā, tā, ka ir ko vākt," stāsta Aldiņa.

Bet, protams, dodoties ekspedīcijā dabā vākt ārstniecības augus, svarīgi ir ne vien tos pazīt, zināt, kam kas der, bet arī skatīties, kur mēs šos augus vācam.

"Protams, ka ir jautājums, kur tos augus vākt. Šobrīd visbagātākās ir ceļmalas, taču ceļmalā lietošanai augus nevāksim, to nevajadzētu darīt, līdz ar to ir jāmeklē pļavas, vietas, kur  piesārņojums būtu mazāks," norāda augu zinātāja.

Muzejā ir iespēja iegādāties arī dažādu ārstniecības augu sēklas un izaudzēt savā dārzā, taču galvenais mērķis ir pievērst uzmanību  dabīgajiem zālājiem, to saglabāšanai.

"Liela daļa no tā, ko mēs šeit apskatām, ne visi, bet nu liela daļa, ir sastopami šajos dabīgajos zālājos, kuri diemžēl pamazām tomēr iet mazumā, nu tad tas mūsu mērķis ir vērst uzmanību uz to, ka šajos dabīgajos zālājos mēs varam sastapt daudz ko tādu, ko mēs varam izmantot gan ārstniecībā, gan kā aromātiskos augus, gan kukaiņiem derīgos augus. Tas noteikti ir viens no mērķiem, atgādināt, ka dabīgā pļava ir viena no vietām, no kurienes tas viss rodas; ja mēs to pazaudēsim, tad atpakaļ to visu dabūt būs stipri vien grūtāk.

Būt prātīgākiem, būt uzmanīgākiem, atstāt nenopļautu pleķīti vismaz pagalma stūrī vai lauka malā, kur tie augi aug, lai nozied, lai sēklas izbirst, ļaut, lai vairojas, lai tomēr nav tā, ka mēs esam tikai patērētāji, tikai patērējam, patērējam un tur vairs nekas nepaliek," rosina Aldiņa.

Ziemeļu dabas medicīnas muzejs būs atvērts gan tikai vasaras sezonā, bet nākamajā pavasarī te sola, ka ekspozīcija tiks vēl papildināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti