Latvijas Televīzijas raidījums „Ķepa uz sirds” pie dziedātājas, grupas „Framest” dalībnieces Rūtas Dūdumas un viņas labradora Pino ierodas tieši uz brokastīm.
Sunim garšojot viss, kucīte sāk ēst, tikai sagaidot komandu. Par apetīti Pino nevar sūdzēties. Bļodiņas iztukšošana ir 10 sekunžu jautājums.
Rūtai labradors Pino ir pirmais suns mūžā.
Ievest mājās kādu četrkājainu mīluli nav bijis vienas dienas ātrais lēmums. Viss pārdomāts ilgi un rūpīgi.
„Man draugam nepatīk kaķi, atlika vienīgi suns. Ik pa laikam draugam ieminējos par suņiem, no sākuma kategorsiki bija pret, bet tad sākām domāt līdzīgi,” stāsta Rūta.
Kopā ar draugu, arī grupas „Framest” mūziķi Jāni Ķirsi, abi nonākuši pie secinājuma, ka vispiemērotākais mūziķu dzīves ritmam ir tieši labradors.
„Mēs izlasījām par labradoru, ka viņš ir tik gudrs suns. Viņu var ņemt līdzi uz koncertiem un viņš gaida, nerej, nesmilkst un nerej koncerta laikā. Viņam pasaka: „Gaidi, mēs būsim atpakaļ!” Iedod kaulu, burkānu, mantiņas līdzi un viņš gaida. Tā kā ar bērnu,” atzīst Rūta.
Pateicoties Pino, abi mūziķi tagad plāno ne tikai savu profesionālo dzīvi. Viss dienas režīms ir pakārtots jaunajam mīlulim. Pat brīži, kas agrāk pavadīti, laiski atpūšoties uz dīvāna, tagad pārvērtušies par aktīvās atpūtas laiku. Ilgākais, kad Pino ir viens pats mājās, ir trīs vai četras stundas. Vairāk Rūtas sirds nespēj izturēt.
„Viņam ir ļoti bēdīgas acis. Bet es cenšos uz viņām neskatīties un tad ir labi,” nosmaida Rūta.
Labradora kucītes vārds Pino nav izvēlēts nejauši, suns nosaukts vīnogu šķirnes vārdā.
„Viņa ir Pino Gridžio. Pirmkārt, sunim vajadzēja vārdu uz "P" burta. Mēs negribējām ne Pārsliņas, Pērlītes, Podziņas, neko tādu. Meklējām vietu, kur viņš varētu gulēt, un izkristalizējās, ka tas būs virtuvē pie plaukta, kur stāv vīns un izdomājām, ka nosauksim viņu par vīna suni,” stāsta Rūta.
Aizvadītā gada sākumā „Ķepa uz sirds” kopā ar Dūdumu viesojās patversmē, kur dziedātāja kļuva par krustmāti kaķim Rafaello. Tolaik plāns par savu suni bija vēl tikai ieceres stadijā. Bijusi doma par patversmes dzīvnieciņa adopciju, taču Rūta sapratusi, ka viņa nespētu veltīt tik daudz laika, cik tas būtu nepieciešams.
„Ar patversmes suņiem tiešām visu laiku ir jāstrādā. Tur nevar tā, ka atstāj viņu mājās,” uzskata Rūta.
Pino vēl ir par jaunu, lai Rūta varētu pateikt, kas būtu Gridžio jaunkundze, ja viņa būtu cilvēks. Taču jau tagad viņa savā sunī redz ļoti labas pedagoga dotības, jo Pino ātri vien savus saimniekus pieradinājusi pie disciplīnas, kāda viņu mājās pirms tam nav bijusi.
