Rundēnu Velna dobē Latgalē jauna dabas taka

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Ludzas novada pašvaldība izveidojusi jaunu dabas taku  1,5 kilometru garumā dabas piemineklī “Rundānu valna dūbe” (Rundēnu Velna dobe), kas atzīta par 2020. gada ģeovietu, informēja DAP.

Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna IndriķeLinda Zalāne
    DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāstīja, ka, pieaugot interesei par “Rundānu Valna dūbi”, radās nepieciešamība nodrošināt piekļuvi šim dabas piemineklim.  Ludzas novada pašvaldība vienojās ar zemes īpašniekiem, un vietējie iedzīvotāji Rundēnu pagasta pārvaldes vadītāja Aleksandra Sovāna vadībā sāka dabas takas atbrīvošanu no krūmiem un sakritušajiem kokiem.

    Jau martā bija plānota kopīga DAP un Ludzas novada pašvaldības  talka, tomēr Covid-19 ieviesa korekcijas un iecerētā talka varēja norisināties maija vidū.

    Talkas laikā izveidotā 1,5 kilometrus garā taka ved no vietējās nozīmes autoceļa V517 līdz “Rundānu Valna dūbei”, un tā apļveida lokā ieskauj šo objektu. Izveidotas arī skatu vietas, no kurām paveras ainava uz dabas pieminekli.

    Jaunveidotās takas sākums redzams šeit. Drīzumā informācija par to tiks ievietota arī DAP veidotajā mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”.

    “Rundānu Valna dūbe” atrodas Latgales augstienes austrumu daļā Rundēnu paugurainē, šo dabas pieminekli veido dobs paugurs, kas ir nedaudz stiepts rietumu-austrumu virzienā, bet ovālais iedobums tā centrā ir 83 m garš un 66 m plats. Velna dobes padziļinājumā ir izveidojies daļēji ar krūmiem apaudzis purviņš, un pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Pētījumi liecina, ka kūdras uzkrāšanās sākusies pirms 5500-6500 gadiem, bet pirms tam pastāvējis ezers.

    Ģeologi, kas pētījuši “Rundānu Valna dūbes” apkārtni, ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to izcelsme un iekšējā uzbūve līdz šim pilnībā nav noskaidrota.  Šādi reljefa veidojumi ir izplatīti daudzās vietās Latgalē un citur Latvijā, pārsvarā augstienēs. Rundēnu Velna dobe tiek vērtēta kā lielākā šāda tipa forma visā apkārtnē.

    Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas savienības aizsargājams biotops nogāžu un gravu meži. Dabas piemineklim ir arī paleoģeogrāfiskā vērtība – kā liecībai par deglaciācijas un vēlāku laikaposmu vidi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti