Kā visas varoņteikas, arī šī sākas rimti, mierīgi un ikdienišķi. Lidijas kundzes sirds siltuma saulīti baudījis ne viens vien ielas kaķis. Un kā nu ne – mājīgais pavards un ēdiens vilināt vilina tos dzīves pabērnus, kuriem nācies par savu eksistenci cīnīties skarbos un nežēlīgos apstākļos.
Viens no pēdējiem mīluļiem – Kisaks – pirms kāda laika devies uz citiem medību laukiem. Toreiz tā sāpējusi sirds, ka Lidija nosolījusies – nekad vairs nevienu kaķi pie sevis neņemt.
Bet pavisam ikdienišķs gadījums mājās ieveda kaķi Cibiņu. “Zem motora pārsega pele bija ierīkojusi sev migu. Un tā mašīna neciešami sāka ost. Aizbraucu uz servisu, iztīrīja motoru. Un tad dēls man atveda kaķi, sakot – lai neviena pele vairāk nenāk,” stāsta Lidija.
Cibiņš apkaroja peles, dzīvoja līdzīgi kā Poruka stāsta varonis – lēnprātīgi un nevienam pāri nedarīdams. Tāda idille bija līdz brīdim, kad mājās ieradās Buņģis.
“Buņģis atnāca tāds noplucis un ļoti kareivīgs, un tik Cibiņu trenkāja, un es skrēju pakaļ. Rudenī man nekas cits neatlika, kā viņam piešķirt atsevišķu dzīves telpu,” stāsta kaķu saimniece.
Tomēr, lai kādus nedarbus pastrādātu Buņģis, viņam tiek piedots viss. Jo tieši melnais, kauslīgais kaķis izglābis Lidijas dzīvību.
Todien Lidija bija atgriezusies no ceļojuma, iekurinājusi krāsni un pēc tālā ceļa aizgājusi atpūsties, nemanīdama, ka mājā noplūst tvana gāze.
“Aizgāju gulēt un pamodos no Buņģa kliedzieniem Buņģis kliedza vienkārši briesmīgi. Es nebiju dzirdējusi, ka kaķis tā kliegtu. Es pierausos kājās, piezvanīju vetārstam, sameklēju zāles, ko viņa ieteikusi. Un piepeši es jūtu, ka man pašai viss iet gar acīm, un zvanīju “ātrajiem”. Viņi tiešām ieradās ātri, un tad es arī atslēdzos,” atceras Lidija.
Pēc laimīgās izglābšanās saimniece savu mīluli sauc arī par Svēto Buņģi un reizēm iedomājas, ka varbūt tieši iepriekšējais kaķis Kisaks atsūtījis savā vietā šo pūkaino glābēju.
Bet kur divi, tur pavisam noteikti vajadzīgs arī trešais – un tas ir Leo! Arī ielas kaķis, kas atnācis tieši uz Lidijas māju.
Lidija saka, ka nekad nav izjutusi tik spēcīgu emocionālo saiti ar iepriekšējiem mājdzīvniekiem. Viņas pieredze liecina, ka visvairāk prieka dod tieši šie dzīvnieki, kam dzīvē nav viss bijis laimīgi.
