Sipju jeb Sipu ozoli savu nosaukumu ieguvuši no netālajām mājām. To mūžs mērāms aptuveni 300 gados, kuru laikā savu apkārtmēru tie sasnieguši no sešiem ar pusi līdz vairāk nekā septiņiem metriem. Jāteic, ka ilgu laiku kokus aizēnojušas dažādas atvases un mazāk vērtīgi koki, tā liedzot dižozoliem uzņemt nepieciešamo saules gaismu un kuplot. Tāpēc vairāki zari ir nokaltuši. Lai to nepieļautu, atēnošana būtu jāveic reizi piecos gados.
Šī bija otrā no trim talkām, kas paredzētas Latvijas Dabas fonda vadītajā projektā „Ainavas runā!”. Pirmajā no tām Turaidas muzejrezervātā rādīja, kā sakopt parkveida ainavu, savukārt trešajā talkā Lēdurgā varēs uzzināt, kā kopt alejas. Talku laikā speciālisti ar dalībniekiem dalās arī savās zināšanās, kā pareizi darbus veikt, lai tos varētu darīt arī savā īpašumā.
„Ar šo projektu mēs gribējām vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz ainavas bagātību un padomāt par vietām, kas ir viņam apkārt, jo ir vietas, kuras vēl var saglābt,” skaidro Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Strazdiņa.
Atēnot Sipju dižozolus bija ieradušies daudz talcinieku no dažādām vietām – arī Latvijas Universitātes apmaiņas students no Korejas, kurš šādu darbu veica pirmo reizi dzīvē.
„Mēs te sakopjam apkārt šiem dižkokiem, un es esmu tik ļoti aizkustināts palīdzēt cilvēkiem Latvijā, tas ir aizraujoši,” uzskata talkas dalībnieks no Korejas Čio Lī.
„Tā ir mūsu ainaviskā vērtība. Mazie kukaiņi, augi ir reti un aizsargājami, varam nodrošināt dzīvotnes,” uzsver Līga Strazdiņa, talkas dalībniece no Skrundas.
Projekts „Ainavas runā” ir veltīts Latvijas simtgadei un tajā plānotas ne tikai talkas, bet arī citi izglītojoši un informatīvi pasākumi, kas palīdzēs pētīt Latvijas ainavu.
